Cinema |
[Dec. 26th, 2010|08:02 pm] |
Šovakar izvēle apstājās pie J'ai tué ma mère. Nenoliedzami, ka Xavier Dolan jau ir gana talantīgs, kur nu vēl saviem gadiem. Mazliet klišejiski, brīžam smieklīgi. Bet man patika... Jāizdīc vēl Les amours imaginaires, tad man būs VIEDOKLIS.
Otra izvēle bija Ozona Le temps qui reste. Man domāt, tagad varētu arī to pasavērties. |
|
|
Comments: |
Dolāna filma man ļoti patika. Tas, ka neuzkrītoša un nepārspīlēta - tas akurāt norāda uz kvalitāti, nevis mazina to vai mazina mūsu iespaidu par to. Psiholoģiski ļoti precīzs darbs. Apbrīnojams.
Man brīžam likās, ka viņš mēģina it kā uzsvērt savu talantīgumu!
Nē, es domāju, ka tas bija ļoti autobiogrāfiski. Un tādēļ piedodami.
Un tur pat nav jautājums, vai tā notika un vai tieši tā notika vai nē - mākslas , kino pasaulē viss ir noticis ļoti precīzi - un man točno ir po, ko viņš tur mēģina vai nemēģina uzsvērt - savu talantīgumu, trakumu, citādību - vai kas nu tur pēc modernākās paradigmas pienākas. Labi izdevies, prasmīgi, precīzi, meistarīgi - tas arī ir pietiekami. Tas pārliecina. | |