| Enfin... |
[Jan. 12th, 2010|04:11 pm] |
Pēc 9 dienu vārguļošanas (pirmā laikam bija Charleroi lidostā pēc Jaungada jāninga, kad veiksmīgākajiem reisu pārcela par stundu, ne tik lucky- krietni uz vakaru. Man tā pa vidu- tikai 3 stundas) beidzot noskuvos, savācos un izgāju īsā pastaigā. Jauki- saule spīzd, sniedziņš balts (peizāžu gan pabojā suņu "mīnas" un liela sniega bumba, ko tie paši suņi līdz pusei nokrāsojuši visdažādāko toņkārtu dzeltenajā). Sals kož degunā. Laukos laikam krasota ņeopisujemaja.
Vēl tik jātiek galā ar iesnu un klepus pārpalikumiem un varēs dzīvot ar pilnu atdevi. Sīkās blaknes, kā pārejošas muguras un galvas sāpes tiks pieskaitītas ikdienas mazohisma devas pamatsastāvam. |
|
|
