| tāpat |
[Dec. 20th, 2009|12:09 pm] |
Man jau šķiet, ka tāda neziņa, kad pats neko daudz nevari ietekmēt, beidz vienkārši nost. Izņemot tos retos gadījumus, kad īsti nezini- būs labi vai ļoti labi. Un kur nu vēl gaidīšana- ja jāgaida stunda, divas, diena, nedēļa- tas būtu ok. Sliktākajā gadījumā ievelc krustiņu un miers, vai arī nodarbini sevi ar citām lietām, bet ja jāgaida kaut kas, par ko nav ne mazākās skaidrības, kad tieši (pieņemsim, ka varbūt pēc mēneša, bet ticamāk pēc diviem)- nu tas ir kā gaidīt, kad uzvārīsies ūdens uz slapjām oglēm.
Šodien diena kaut kā tā arī sākās- zvanīja viens draugs, lai pavēstītu, ka tuvāko pāris mēnešu laikā nekas labs (pareizāk sakot pavisam nekas) nav gaidāms. Un šodien tas mani pārāk nesatrauc, kaut gan vajadzētu.
Bet citādi svētdienai nav ne vainas- pa logu saule tādā vieglā dūmakā ietinusies, kaut kāds viegls sniedziņš bārsta. Smuki. Un arī gaisa temperatūra pamazām sāk nākt pie prāta (vismaz sķietami). |
|
|
