| Vendredi soir |
[Feb. 28th, 2014|09:33 pm] |
Dzīvojot pirmajā stāvā reflekss "ar slaidu knikšķi aizsviest izsmēķi pa gaisu" nestrādā, jo tad pašam vien nākas skatīties uz to piegānīto zālienu. Tas mani tikai stimulē nobļauties "lops" augšējiem, kuri joprojām nezin, ka ir izgudrots pelnutrauks (tāpat kā miskaste un citas ikdienā noderīgas lietas, kuras reizi pa reizei prasa pievērst uzmanību- tb. iztukšot.
Un jā, runājot par to pašu pelnutrauku- nospēra/nozaga (paša taisīts pirms gadiem 25 laikam). Tad nu tagad es viņu turu iekšpusē, bet reizēm reflekss atstāt izsmēķi turpat uz balkona malas ir palicis. Pieraduma spēks ir neizmērāms tāpat kā [ne]spēja to mainīt.
P.S. Skatos (vairāk klausos) fonā Cēzaru (dažas filmas esmu redzējis, aktierus pēc "nosaukuma" kā parasti neatminu, bet šo to pat saprotu- tb par ko ir runa. Man jāredz mīmika, tad saprotu labāk...
Ouiiiii- un tikko runāja François Cluzet (nu tas no "Neaizkaramajiem"/"Intouchables")- man viņš liekas dikti līdzīgs Dastinam Hofmanam. |
|
|
