sacepos atkal, kad kāds izkaļ plānus ar man saistītām lietām, ar mani to nemaz nesaskaņojot
cik savādi, ka pienāk brīdis, kad diezgan iespaidīgus dzīves momentus sāc uztvert par ikdienu,
līdzīgi, man vienā brīdī kā bērnam salūts vairs nešķita nekas īpašs..
uztaisīju no bikšu gumijas un skoča cilndra kautko kaķenei veidīgu, lai aiztrenktu prom riebīgās kaijas.
Tad mierīgi varējām ieturēt vakariņas uz balkona un mazliet sajusties dienvidnieciski.
man baigais prieks, kad ikdienas rūpi darbā iekustina bračkas ierašanās,
pasūtījām jaunu pro līmeņa skaņas tehniku no vācijas, priekš veikala.
Tā lai katru reizi nav jāmaksā kaimiņiem par īri, smieklīgākais,
ka kādās 10 reizēs jau atmaksājās.
līdz tam bračka sameistaroja no tā kas mētājas noliktavā diezgan cienījamu garāžas setu, kas interjērā izskatās pat ļoti labi.
Pat nezināju, ka veicais Juronkuļa BangOlufsen pastirpinātājs strādā un kopā ar radiotehnikas tumbām ideāli.
plus vēl brālis uzmeistaroja subi priekš basiem no vecas krievu 60nieces tumbas.
satiku brāli, paēdām steidzīgas pusdienas, nebijām tikušies kopš ziemassvētkiem.
Bijām rūpnīcā kurā vienā vasarā abi strādājām,tur gandrīz nekas nav mainījies.
Tik meitene Juļa, kura man patika, tagad ir divreiz platāka, bet runā latviski.
Bijām tur pa ceļam iebraukuši, jo tagad viņi izpilda pasūtijumus priekš manis.
Navigate: (Next 20 entries)