![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
have strength enough to survive. Only the survivors are fit to judge what is sane.
Kreolu jambalaya - šodien. Pilnīgi brīnišķīgi sanāca. Biju izlasījusi padomu likt viņā brūnos rīsus - un jaaaaaa ir perfekti. un atkārtot varu arī, pat bez receptes.
Un es zinu kas es sanāktu ja es būtu ietrāpījusi W40K universā - Chaos Noise marine. No Emperor's Children leģiona, un man būtu savs chapter, Rift Succubi. Un divas sirdis. Un nemēginiet man iestāstīt ka sievietes space marines nevar būt un Chaos marines arī ne, tikai leģionam piesaistītās kritušās Adepta Sororitas - Space marines točno nevar bet par Chaos manuprāt Slaanesh nepiekristu un ja viņam vajadzētu vienu perfektu mēģinājumu ar ko izvest Imperatora baznīcu līdz zilām sejām, kritušās būtu ievērojami sliktāks risinājums par savu paša modeli. Ar paātrinātiem refleksiem, redundantām sistēmām, un divām sirdīm, tā lai maz neliekas.
un nedaudz poēzijas - vēl viena ļoti, ļoti mīļa dziesma man. Piedodiet par tematiku bet es nevaru pilnibā abstrahēties no šīm pārdomām un izjūtām. Bet pofig, jebkurā gadījumā vai vispār var būt mīlīgāka vīzija kā Rogue ar kosmisko kuģi?
http://www.youtube.com/watch?v=OcqEZapj
I do not know the mind of God and I cannot guess His thoughts
But I have searched for you across the void when my sense of self was lost
The answer stands to brush my grasp in the darkness and the pain
And I saw myself for all I am, the decisions I have made
And when my ashes scatter here with my memories to the wind
What endures beyond the silent edge is the essence found within
Have we forgotten truly who we are and what our living means
Our purpose lies in others eyes and the realities that we bring
With hearts immortal, we stand before our lives
A soul against oblivion, forever asking why
This upside down symphony in a paradox called life
Our hearts immortal
What you give to love, will never die
All that I am
And all that I dream
Lives somewhere beyond
Your image of me
And who I become
And what I will be
Is not yours to decide
It comes only from me
Kreolu jambalaya - šodien. Pilnīgi brīnišķīgi sanāca. Biju izlasījusi padomu likt viņā brūnos rīsus - un jaaaaaa ir perfekti. un atkārtot varu arī, pat bez receptes.
Un es zinu kas es sanāktu ja es būtu ietrāpījusi W40K universā - Chaos Noise marine. No Emperor's Children leģiona, un man būtu savs chapter, Rift Succubi. Un divas sirdis. Un nemēginiet man iestāstīt ka sievietes space marines nevar būt un Chaos marines arī ne, tikai leģionam piesaistītās kritušās Adepta Sororitas - Space marines točno nevar bet par Chaos manuprāt Slaanesh nepiekristu un ja viņam vajadzētu vienu perfektu mēģinājumu ar ko izvest Imperatora baznīcu līdz zilām sejām, kritušās būtu ievērojami sliktāks risinājums par savu paša modeli. Ar paātrinātiem refleksiem, redundantām sistēmām, un divām sirdīm, tā lai maz neliekas.
un nedaudz poēzijas - vēl viena ļoti, ļoti mīļa dziesma man. Piedodiet par tematiku bet es nevaru pilnibā abstrahēties no šīm pārdomām un izjūtām. Bet pofig, jebkurā gadījumā vai vispār var būt mīlīgāka vīzija kā Rogue ar kosmisko kuģi?
http://www.youtube.com/watch?v=OcqEZapj
I do not know the mind of God and I cannot guess His thoughts
But I have searched for you across the void when my sense of self was lost
The answer stands to brush my grasp in the darkness and the pain
And I saw myself for all I am, the decisions I have made
And when my ashes scatter here with my memories to the wind
What endures beyond the silent edge is the essence found within
Have we forgotten truly who we are and what our living means
Our purpose lies in others eyes and the realities that we bring
With hearts immortal, we stand before our lives
A soul against oblivion, forever asking why
This upside down symphony in a paradox called life
Our hearts immortal
What you give to love, will never die
All that I am
And all that I dream
Lives somewhere beyond
Your image of me
And who I become
And what I will be
Is not yours to decide
It comes only from me
melancholy
enthralled