Galma āksts

Svētdien Smiltenē (īstenībā Silvā) pie senčiem šķirojām vecās riepas un izpiļījām no bēniņiem ārā. Lai būtu lietderīgi izmantotas, salikām tās komposta kaudzē, kur pavasarī sasēt kliņģerītes un lai tak aug viņas tur uz nebēdu. Tad, kad pabeidzām, apstājāmies un saskaitījām 13 vecās riepas. Vēl piesmējām, ka 3 mašīnas un vienai rezerves riepa.
Šodien aizbraucu uz turieni, tēvs jautā, vai atceros, cik riepas tur nolikām. Nu es skaidri saku "13!". Šams pamāj ar galvu uz dārza galu, palūru un vairāk kā 12 nevaru saskaitīt.
Izrādās, ka tur cilvēkiem ir svarīgi nospert pat nobrauktu riepu :D Māte teica, ka, ja būtu paprasījuši, būtu kaut visas atdevuši :D

Šķiet, ka esmu atradis otru filmu, ko varu skatīties vēl un vēl un vēl. Pirmā ir Fight Club. Otrā ir Across The Universe.
Un nav tā, ka es viņu tikko noskatījos un to secināju. Es to noskatījos kaut kad pavasarī, bet ik pa laikam vēlreiz uzmetu aci. Un tas man liek to secināt. mhm

Kādu laiku mēģināju aprobežoties ar soundtraku, bet tas tikai uzsit garšu :)

Pēc šodienas ilgās staigāšanas režīmā kedas-zeķes-kedas-zeķes, manās izdilušajās zeķēs ir izplīsis caurums kreisai kājai pie īkšķa un tagad nenormāli salst tas īkšķis.
Būs jāņem uz darbu līdzi vilnas zeķes šitādiem gadījumiem.

P.S. Jā, es vēl darbā un, iedomājieties, strādāju!