Galma āksts

Pēc vakardienas smagās pohas, gāju gulēt vēl ar sāpošu galvu un neveselu vēderu. Aizmigt nevarēju, tāpēc paņēmu palasīt augusta RL. Šķirstīju, sķirstīju, kamēr tiku līdz tam rakstam "Fašisma rēgi". Nolēmu, ka būs gana laba lasāmviela, taču pirms tam uzmetu aci apjomam un pamanīju nākamā raksta virsrakstu, kas likās visatbilstošākais tajā momentā: "Viena glāzīte par daudz"
Vopšem, kā naglai uz galvas! :D

Apollo:"«Varēja redzēt, ka viņam cietumā nav labi klājies — normāls cilvēks, vācot gurķus, pieliecas, bet viņš pietupās. Skaidrs, ka viņš tur neparko negribēs atgriezties,» noteica Žanis, iespējamības svara kausu par pazudušā varmākas likteni novirzot pašnāvības pusē."