Galma āksts

Shodien bijaam atkal uz kalna.
Sion ir pilseeta, kuraa 300 dienas gadaa ir saulainas. Shodien bija apmaacies. Tas noziimee, ka pilseetaa briizhiem lija, bet kalnaa - sniga. Kalnaa migla bija taada, ka briizhiem nevareeja redzeet pat 30 m uz priekshu.
Kalna galaa bija bilde no taas pashas vietas skaidraa laikaa un tur bija redzama Mont Blanc virsotne (ja nekljuudos, tad taa ir Alpu augstaakaa virsotne, kaut kaadi 4862 (par peedeejiem cipariem neesmu paarliecinaats) metri.
Nezinu kaadu maarrutku peec bija aizsleegtas dazhas sarkanaas trases un taa rezultaataa vieniigais veids kaa nobraukt no kalna, bija izmantojot tikai melno trasi. Ir jau veel iespeeja vizinaaties pa kalna virsotni (tur ir daudz bugeljveidiigie paceelaaji), bet snovojot shie paceelaaji ir murgs, ja ir iespeeja izveeleeties ieseesties vagoninjaa un uzrulleet augshaa.
Taa nu es njeemos pa taam melnajaam traseem, briizhiem vispaar neko priekshaa sev neredzot. Kritu un ceelos un kritu un shljuucu dikti taalu uz priekshu, jo aatrums tur bija konkreeti liels. Ir taa: ja grib braukt pa taam traseem, tad bailes ir jaasaloka un jaatstaaj maajaas uz plauktinja. Pirmo reizi es biju piekusis no taa, ka braucu lejaa pa kalnu. Tas aatrums ir liels un jaakustaas ir dikti aatri. Ir tik patiikami ieseesties vagoninjaa peec kaarteejaa sprinta nobrauciena un elsojot skatiities uz tiem dikti staavajiem kalniem, kurus miglaa nespeeju noveerteet kaa uuberstaavus :D
Man dikti patika.

Ak jaa, mees te shovakar muusu hosteetaajam ar visu vinja saimi (draugiem, ar kuriem jamais dziivo kopaa) taisiijaam vakarinjas latvieshu gaumee. Nebija nedz zirnji ar spekji, nedz shtoveeti kaaposti. Vienkaarshi uztaisiijaam, ko pashi eedam :)

Riit sheit saaksies karnevaals. Redzees, ko tas noziimee...