Galma āksts

Es: Labdien! Vai veterinārā klīnika
Tur: Labdien, jā!
Es: Es šodien no "Dzīvnieku SOS" pie Jums aizvedu kaķīti, lai izņem no kreisās pakaļkājas stieni ārā. Vai es varu jau braukt šim kaķim pakaļ?
Tur [lauzītā latviešu val.]: Ko? Eitanaziju taisit?
Es: Diespas! Nē, nē, nē!
Tur: Ko tad jus gribat?
Es [lēnāk un lielākiem burtiem]: Es..šodien..no.. dzīvnieku sos, .. aizvedu kaķīti pie Jums..
Tur [neatļauj pabeigt]: un ko tad jus gribat?
Es [turpinu tādā pašā garā]: viņu šodien operēja - ņēma stieni no kreisās pakaļkājas ārā.
Tur: Ja? Un ko Jus gribat?
Es: Vai es varu braukt viņam pakaļ?
Tur: āā, pagaidiet mirkliti, tudaļ apskatišõs...

Turklāt pēc tam vēl bija epopeja ar uzvārdu:

Tur: Kāds jums uzvards?
Es: kaķīti vedu no "Dzīvnieku SOS"
Tur: a uzvards ta kads jums?
Es: NO.. DZIVNIEKU ... SOS! /kļūst jau lēnām pikts/
Tur: a, dzivnieku sos, ja? pajautašu dakterim

un vispār, tam nabaga kaķītim to stieni neizņēma - esot ieaudzis arī locītavā etc... uzšķērda kaķīti principā pa velti, tagad nabags tāds sanarkojies staigā pa māju ar apkakli uzmauktu, kuru, par spīti savam neapskaužamajam stāvoklim, mēģina nodabūt nost