Tā lūk! Pie Plūmes nokārtoju. jipii jipii jeeeji jeee! Vairs tikai līdz 09. janvārim jāuzraksta labojums un tad jau Mašīnorientētā programmēšanā būs 4! :) Par šo 4 man būs lielāks prieks nekā par to 9, kas man draud pie Baltā Tēva. Nu tā viš i...
Eat all the grass that you want
Viss sākās, kad beidzās (darbs). Nolēmu pamācīties ASM kodu, lai zinu, ko atbildēt. Bet nekā - netiku no darba PC klāt mainfreimam. Nu ko? Pamācīšos testēšanu. Sāku lasīt lekciju materiālus. Izlasīju. Izlasīju arī uzdevuma nosacījumus. Rezultāts: Sapratu to, ka šito lietu nesaprotu. Nu ok, metu mieru (lai gan šodien līdz vakaram ir jāiesūta). Nolēmu atkal ķerties pie ASM. Palūdzu lai manu (vispār jau "manu" jāliek pēdiņās) kodu atsūta. Kamēr gaidīju, nolēmu paskatīties kas tad man ir ar darba kompi, ka netieku klāt. Noinstalēju tīkla karti, kuras atpakaļuzlikšan bija sarežģītāka nekā bija domāts. Pēc 40 min. man atkal bija kompis ar iepriekšējo konfigurāciju (pa velti izšķiestas 40 min). Pa to laiku jau mans kods bija atnācis, kuru tad arī veiksmīgi izdrukāju. Un skatījos. Un brīnījos. Un atcerējos, ka Ivo ir vārdadiena. Uztaisīju vienu zvanu un jau pēc mirkļa biju mašīnā ceļā pie Sarainā (aka Ivo). Patusējām. Nepatika, līdz mirklim, kad cilvēki izdomāja, ka jābrauc uz Alfas stāvvietu paārdīties ar autiņiem, jo tur baigi daudz sniega un labi slīd. Aizbraucām. Paskatījos kā tas jādara. Mēģināju, nesanāca. Nu neko. Paārdījos bikiņ savā stilā (man šķiet, ka pārējiem bija smieklīgi) un devāmies uz kojām. Bet kur gadījies, kur ne, pie kojām arī sniegs. Izkāpju no autiņa un dabūju sniegu sejā. Forši. Rezultāts: trīs cilvēki (Mita, Julio un es) slapji no sniega un no ārdīšanās pa sniegu; sniegā iemīdīts vārds "Dārta" (zem Dārtas logiem) un piemētāta Dārtas istabiņa ar sniegu (Daarch, tu tak neļaunjoies, ko? ;)). Vēl nezinu par tiem cilvēkiem, kas atradās tajā istabiņā - iespējams, ka tie arī bija nedaudz apslapuši... Visbeidzot aizgāju gulēt ap pusdiviem ar SOAD ziņģi uz lūpām.