Pasaules gals palicis nopietnāks

Vējš augtākās priedes nolauza,
Kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja,-
Pēc tālēm tās skatieniem gribēja sniegt,
Ne slēpties tās spēja,ne muguru liekt.

"Tu lauzi mūs,naidīgā pretvara,-
Vēl cīņa pret Tevi nav nobeikta,

Vēl ilgās pēc tāles dveš pēdējais vaids,
Ik zarā pret varu šņāc nerimstošs naids!"

Un augtākās priedes pēc lūzuma
Par kuģiem iz ūdeņiem iznira-
Pret vētru lepni cilājās krūts,
Pret vētru cīņa no jauna dūc:

"Brāz bangas,Tu naidīgā pretvara,-
Mēs tāles sniegsis,kur laimība!

Tu vari mūs šķelt,Tu vari mūs lauzt-
Mēs tāles sniegsis,kur saule aust!"

Rimstieties verdzības vaidā,
Atlieciet nospiestos plecus,
Aiciniet jaunus un vecus
Vienoties nākotnes gaidā!

Pilni jau asaru trauki,
Smagi šņāc pielij'si priede,
Saulīte mākoņus kliedē:
Nosusēs dubļainie lauki.

Nosusēs dubļainie ceļi,
Atjās ar pērkona zirgu,
Sudraba pakava mirgu varonis.
Iztrūksies veļi.

Tērauda zobena liesmām
Vecajos veļus viņš biedēs,
Tumsības biedēkļus kliedēs,
Vaiduļus raisīs no briesmām.

Bailīgos pestīs no briesmām,
Vārguļus pacels no slogiem.
Skanēt pa atvērtiem logiem
Brīvotām, līgsmotām dziesmām!

Nesieni atkal jau krauti,
Celiet un nesiet, un vaidiet,
Varoni, varoni gaidiet!...
Klusu plūst asaru strauti.

Varoni, varoni gaidiet!...
Klusu plūst asaru strauti