Tontööns pukst

Pirms vairāk kā mēneša mans brāļs vienā no mūsu retajām tikšanās reizēm izmeta tādu domu, sak, negribi tā kā drusku finanses uzlabot bez īsta iespringuma? Hmmm, huliš nē. Kas par ģelu? Jams - nu vot, vaig izbrīvēt pāris stundas sava laika ij atbraukt.
Toreiz kautkā man nebi ne laika ne arī gribēšanas īsti kautkamī iedziļināties, saku, dafai nākamnedēlas beigas sazvanamies ij tā. Ok.
Čerez nedēļu sazinamies - atkal vecā dziesma - vaigot kurnutur braukt un tad man izstāstīs.
Kur? Nu vot, sarunāsim ģelu, tad. Saku - nu a īsumā izstāstīt, lai man nebūtu jātērē savs dārgais laiks, ja pēc tam mani tas nepavelk un tā? Nu vot, atbrauksi, tad jau visu vot.
Beigās man jau zb, saku ja nespēj īsumā parādīt vismaz virzienu, tad nah man tāda ģela. Nu labi, weekenda tip izstāstīšot.

Nu labi. Domāju, a nah tāda mīkstīšanās, tipa kaukas mega slepens? Ja nelegāls, a uz to jams nezvai parakstītos, tad ģimene jau nu būtu pēdējā vieta kam to stāstīt. Vairāk vel uz sektu, lai gan zinot manus uzskatus par reliģiju un tamlīdzīgām lietām jams diezvai riskētu ar mani par to runāt. Hmmm... jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāni. Lai gan teksts - moš tev vēl ir kādi labi draugi ko paņemt līdz" jau sāk iekrāsot virzienu. Nu labi, drīz ģimenes sļots, tad gan jau visu novēstīs. Tad man atmaiņā atausa ka jams kaučkad bij ar māmuķīti kautkur braucis tip kaukādas mistiskas ģelas, kas bi pavisam neraksturīgi, arī tētis tolkam nevarēja pateikt kur jamie i. Domāju notaujāšu, a vosj pa to pašu "slepeno" lietu.
Norunātajā ģimenes sanākšanas dienā, tētim dzimšansdiena btw, bračka protams laikā nav, vot ij prasu mamuķitim, tā un tā, nezini neko? Jamā - āa, nu tas ir vienkārši, jamā slepenais rūpals izrādās "A" produkcijas izplatīšana. Jēziņ! Un dēļ tādas padarīšanas jāuzpūš šitāds noslēpumu burbulis?!

Pēcāk kad jams atbraucis, ne ar vienu vārdu nepiemin kas un kā, tik pirms manas prombraukšanas pasauc sāņus (kas ir nevis kādā no trim istabām, bet ārā) un sak, nu vot, drusku parunās. Es saku ka mamuķītim jau noprasīju un jamā pāris vārdos man nostāstija. Un te sākas pats smieklīgākais. Jams ar īstena sektanta-virsuzrauga ģīmi, pilnā nopietnībā sāk prašņāt, a ko teica, a kā teica... bla bla bla... Mēģinu pēc iespējas ar mazāku ironijas devu pateikt ka man tas galīgi nav saistoši jo ne man laika ne gribēšanas ar to nodarboties. Un tad sākas jehovas liecinieka cienīga agresīvā mārketinga paraugstunda. Nu labi, līdz tādam līmenim šamam vēl augt, bet uz to pusi jau ir.
Nu tu atbrauc, nu tu paklausies. Jā jā, zinu gan, priekšā būs lielāks smadzeņu skalotājs kā tu un tad jau mani apstrādās. Kā tad. A jams tik klārē, cik labs un izdevīgs produkts, da kautvai tas pats trauku mazgājamais līdzeklis, no kura alerģija nerodas u.t.t. Man arī no tā pašu veikalā nopērkamā alerģija nav un rokas nezkapēc sausas nepaliek...
āaaa, visi veikalos nopērkamie ir sūdi, ārprātīgas indes un vēl kas nu tur, un izrādās, ka no visas sadzīves ķīmijas arī gaiss mājās bendējoties. Man gan gribējās pajautāt kopš kura laika jams par ķīmijas doktoru ir kļuvis ja jau tik smalki visu zin.
Es arī neuzskatu ka sadzīves ķīmija būtu kautkas ultra labs mūsu veselībai. Bet nu labi. Saku ka es galīgi nēesmu uz to tendēts un ka šitādi izplatītāj tīkli man bijuši nebijuši, nav mans aicinājums ar to nodarboties. Un vispaŗ ja tas ir tik kruts produkts mani pirmkārt interesē cena. Uz ko jams atplaukst un izvelk biezu mapi ar papīriem un paršķirsta meklējot vajadzīgo pricelist. Starp tiem bumāgiem pamanu arī jau sagatavotu lejammateriālu ar norādēm un galvenajiem labumu gūšanas punktiem un tad jau man pavisam top skaidrs piramīdas uzbūves sistēma. Nu i nah. Un klasiskais - vot mēs mājās lietojam, un kam nu tur rokas nav sausas bla bla bla. Problēma ir cilvēku galvā (kā no grāmatas) un ka vajag sāk ar savu apkārtējo vidi (tip padarīt sterilu un bez mikrobiem?)
Saku, varbūt vaig sākt ar to ka imūnsistēmu nostiprināt, nevis turēt sevi un bērnus siltumnīcas aapstākļos un kad tiec plašajā pasaulē tad ķerās visādas zarazas klāt.
Nu jā, un vēl jau teksti par to ka "tagad tu neizjūti ļauno līdzekļu iedarbību vs labo līdzekļu iedarbību, bet sajutīsi to vecumdienās" neiztur nekādu kritiku. Ir ko, konkrēta ļaužu masa kas dzīvo tikai uz "A" līdzekļiem un parādijuši apbrīnojamus rezultātus neslimošanā un veselības ziņā vecumdienās? Pētijumus studijā!
Bullshit! A jams tik klārē kā tas laika gaitā pārvēršas par pamatdarbu, uz ko saku, man jau ir pamatdarbs un pat ļoti apmierināts ar to esmu. Nu tad par hobiju - nu baaaa... Man jau ir hobijs un pat ļoti aizraujoš un interesants atšķirībā no kautkādas produkcijas izplatīšanas ar ko to pat salīdzināt nevar. vienk pepec.

Kautkā atkratijies no šitās sektantiskās uzbāžšanās braucu mājās.
Nu bļin, nezinu... var jau būt ka kautkādāi ļaužu kategorijai tas liekas ahūni interesanti un tā. Lai tā būtu. Bet ja man to pasniedz kā baiso noslēpumu, un tai pat laikā slavē dažādas pasauli un cilvēci glābjošas īpašības tad kapēc šis tik ultra slepenais produkts tiek pasniegts tādā kā sektas iepakojumā? Nu nestrādā attiecībā uz mani šāda te marketinga politika. Nu nestrādā. Savulaik, grūtos laikos, esmu bijis uz pāris šādiem te sļotiem. Tipa pēc sludinājuma "papildus ienākumi - darbs mājās". Un tur kā likums priekšā bij augstas raudzes smadzeņu skalotāji ar šova elementiem kad tiek priekšā stādīts laimīgais piemērs kurš pārlaimīgu ģīmi un smaidīgs kā pieckapeka tad nu stāsta savu win stāstu par to kā tagad naudas kā spaļi, jauns auto katru gadu, villa Spānijā un pilns ledusskapis.
Talkā parasti tiek ņemts projektors un rādītas šī laimīgā brīvdienas (parasti gan bez viņa paša, ja arī jams redzams tad ne bez photoshop palīdzības integrēts) ierasti kādā no siltajām zemēm, jūra fonā, cikturzvaigžņu viesnīca, koktēļi bla bla bla... Vemt gribās.

Nešaubos ne mirkli ka man ierodoties norādītajā vietā tur sagaidītu tāds pats jandāliņš. Gribot negribot jāsecina ka ar šadu te uzvedību manī pret konkrēto "superproduktu" ir izveidojies vairāk negatīvs kā pozitīvs priekštats.
Līdzīgi kā ar vienu tirgustanti gaļas paviljonā. Tas ka jamā skaļi sludina savu preci it kā būtu normāla padarīšana. Bet kad tu esi piestājis palūkot kas tur īsti ir, tad tev netiek prasīts ko un kā tu gribi. Jamās mute strādā sinhroni ar rokām tik perfekti ka ja jūsu starpā nebūtu lete tu ij nepamanītu ka iepirkuma maisiņš tev būtu palicis par dažiem kilogramiem smagās, a maciņš tukšāks. Šamās runasplūdus apstādināt ir neiespējami, un tu pat nepamani kā iīpaši tev ir iesvērts konkrēts daudzums gaļas un noziņots cipars. Un kad tu jamai pavēsti ka tu tākā nēsi devis zaļo gaismu šīm te darbībām, jamā paliek pavisam pikta un tu uzzini daudz ko jaunu par sevi.

Atminos kautkad senos laikos iekš dejukolektīva paskanēja runas par leģendāro "O" produkciju. A pasniegts tika samērā vienkāŗši un skaļi, bez nekādām tur slepenībām u.t.t. Ir ģela, jāizplata tas un tas, saņemsi apm. tik un tik %. Ir gribētāji? Kas grib tas tad var ierasties uz padziļinātāku informačijas ieguvi. Ij sjo. Ja tu man cilvēks jau sākumā norādi ka tas būs saistīts ar izplatīšanu, pie tam es tak tev vroģi ne naidnieks esmu, tad es uzreiz arī pateikšu jā vai nē. Bet nevis kā tadām sektantam mēģināt ievilkt zombētavā un gaidīt kad es par to pateicīgs būšu. Āaa, nu jā, par katru veiksmīgu zombējumu tur kaukāds % pienākās. Kruta.
Es protams pieļauju ka konkrētais "A" produkts iespējams ir labs, iespējams tur tiešām ir kaukādi ļaunie līdzekļi iznīdēti, un ka veselībai labs u.t.t. Nestrīdos. Bet veids kādā tas tiek pasniegts man vairāk gan liek norobežoties no šī pasaules glābējprodukta.