Par visu un neko

Nu jau rodas sajūta, ka neko citu par 4 sienām neredzu. Sabiedrības trūkums organismā.
Un atkal kārtējais Alas ceturtdienas vakars bez manis

Kuriozs. Mums atnesa kaut kādas lapas ar informāciju, kur rakstīts, ka var iet slimnīcā konsultēties par savām kā pacienta tiesībām un tml. muļķībām. Interesantākais ir tas, ka tas kabinets atrodas kaut kur lejā, kaut kādā lielajā gaitenī. Kā tad mēs varam tur tikt, ja esam ieslēgti izolatorā?

Vēl varu pateikt, ka man nav HIV. Ņēma uz to analīzes

Sēžu, skatos filmas. Tulkoju arī lugu. Jau 3/5 iztulkotas, drīz jau būs gatavs viss