Šito uzgāju jauno literātu mājvietā un izdomāju, ka nebūšu skops, pie reizes popularizējot savu smilšu kasti, vai vismaz atbaidot no tās mājdzivniekus, kas k*** kur pagadas.



Viszemāk novērtētais Džerija Springera šovs

PŪLIS: Dže-rij! Dže-rij! Dže-rij!

DŽERIJS: Sveicināti atkal. Šodienas viesi ir šeit, jo nav spējīgi savā starpā vienoties par dažiem fundamentāliem filosofijas principiem. Sagaidīsim šeit ar aplausiem - Todu!
Tods iznāk no aizkulisēm.
DŽERIJS: Esi sveicināts, Tod!
TODS: Sveiks, Džerij!
DŽERIJS: (lasīdams papīrus) Tātad, Tod, tu esi šeit, jo vēlējies kaut ko pateikt savai draudzenei. Kas tas ir?
TODS: Nu skaties, Džerij, mana draudzene Ursula un es - mēs kopā esam jau vairāk kā trīs gadus. Kopā darījām visu un šo laiku bijām tiešām nešķirami. Bet tad viņa atklāja post-marksisma politiskās un literārās teorijas un kopš tā laika mēs tikai karojam viens ar otru.
DŽERIJS: Kādēļ tā?
TODS: Redzi, Džerij, es esmu tradicionāls kartēziešu racionālists. Es ticu, ka individuālais pats, "ES" vai ego ir pilnībā metafiziskas dabas. Viņa, turpretī, tic, ka mūsdienu pats ir sociāli veidota, daudz-sejaina substance, kas tikai atspoguļo vēlīnā kapitālisma politiskās un ekonomiskās realitātes spiedienu pret patērētāju.
PŪLIS: Ūuuuuuuh!
TODS: Es zinu! Es zinu! Tā droši vien ir bērnišķība, vai ne?
DŽERIJS: Tātad, Tod, ko tieši tu vēlies viņai šodien pavēstīt?
TODS: Es vēlos viņai pateikt, ka tikmēr kamēr viņa nenolaidīsies no sava post-modernisma augstumiem, mums būs jāpaliek šķirtiem. Es vienkārši neesmu spējīgs uzturēt attiecības ar sievieti, kas netic pat tam, ka es eksistēju.
DŽERIJS: Labi, tev ir dota iespēja. Lūk arī Ursula!
Ursula uzbrāžas studijā un metas virsū Todam.
URSULA: Patriarhālais kolonizators!
Velta viņam naidīgu pliķi. Tods uzlec kājās, bet apsardzes puiši abus izšķir pirms lietas aiziet tālāk.
URSULA: Neklausieties viņā! Loģika ir vīrieša histērija! Racionalitāte rodas, lai izlīdzinātu nospiestību un psihes kliedzienus!
TODS: Klasiskā racionālās dialektikas metodoloģija ir mūsu vienīgais ceļš uz patiesību! Nemēģini to noliegt!
URSULA: Tu un tava dialektika! Caur un cauri - tā tas vienmēr ir bijis mūsu attiecībās, Džerij. Bezdomājošas post-apgaismības meta-stāstiņu replikas. "Tev jāsāk ar radikālām domām, Ursula." "Post-strukturālisms ir tikai klasisko skepticisma domu atdarinājums semītiskā valodā, Ursula."
PŪLIS: Būuuuu! Būuuuu!
DŽERIJS: Labi, Ursula, turpini. Vai tu nepiekrīti, ka mūsdienu neo-leftisma saknes vienkārši ir jāmeklē Apgaismības politiskajā filosofijā?
URSULA: Vēsture ir tikai pārrunas par īstu, subjektīvi centrētu domu atbalsīm, pavirši izplūstot tām cauri un sautīgi atzīmējot mainīgo.
TODS: Redziet ar ko man ir jāsadzīvo? Vai jūs zināt kā tas ir dzīvot kopā ar kādu, kura seksā saskata tikai metaforisku demonstrāciju ar draudīgu anti-feminstisku mājienu par dominējošo varas sadalījumu? Tas ir šausmīgi. Viņa vienkārši atguļas un domā par Andreu Dvorkinu. Tieši tādēļ mēs ar to vairs nenodarbojamies.
PŪLIS: Bēeeee!
URSULA: Tu nolādētais melis! Kādēļ tu viņiem nepastāsti arī to kā nevarēji sev dabūt augšā visus pēdējos trīs mēnešus, jo nespēji izlemt vai tavam penim piemīt matēriska eksistence vai arī tas ir tikai tava Prāta izgudrojums!
TODS: Pagaidi mirklīti! Pagaidi mirklīti!
URSULA: Tā ir taisnība!
DŽERIJS: Labi, es nedomāju, ka mēs grasīsimies šo te izšķirt tūlīt pat. Mūsu nākamie viesi ir Luis un Tīna. Un Tīnai padomā ir neliela grēksūdze.
Uznāk Luis un Tīna. Tods un Ursula turpina ņemties savā nodabā.
DŽERIJS: Tīna, tu esi…. (lasa no papīriem) … eksistenciāliste, vai tas ir tiesa?
TĪNA: Tā tas ir, Džerij. Un tāpat arī Luis ir eksistenciālists.
DŽERIJS: Un ko tieši tu vēlies šodien pateikt Luisam?
TĪNA: Šodien es viņam vēlējos pateikt….
DŽERIJS: Runā ar Luisu. Runā ar viņu.
Pūlis acumirklī pieklust.
TĪNA: Luis… Es tevi esmu mīlējusi visu šo laiku…
LUIS: Es arī tevi mīlu, Tīna.
TĪNA: Luis, tu zini, ka piekrītu tev un uzskatu, ka eksistence vienmēr nāk pirms būtības, bet…. redzi, es vienkārši tev gribu pateikt, ka pēdējā laikā esmu daudz lasījusi Nīči un man vairs nešķiet, ka es vēl varētu piekrist tavai egalitārisma politikai.
PŪLIS: Vūuuuuuuu! Vūuuuuuuu!
LUIS: (šokēts, nespēdams noticēt) Tīna, tas ir vājprāts. Tu taču zini, ka Sartrs šīs lietas izskaidroja jau četrdesmitajos.
TĪNA: Bet viņš nerēķinājās ar Nīčes radikālo demokrātiskās morāles kritiku, Luis. Piedod man. Es vienkārši vairs neesmu spējīga ignorēt šīs pretrunas.
LUIS: Tev to visu iestāstīja Viktors, vai ne? Vai ne!?
TĪNA: Liec mierā Viktoru! Es pievērsos viņam tikai pēc tam, kad redzēju tevi iestiegot savā ticībā! Man nepieciešams īsts vīrietis! Pārcilvēks!
LUIS: (šņukstot) Es tur neko nespēju darīt. Tā bija manas brīvības nasta. Tas viss aizgāja pārāk tālu.
DŽERIJS: Mums šeit ir vēl kāds, kurš spētu šo to piebilst. Vediet ārā… Viktoru!
Uznāk Viktors. Viņš pienāk pie Luisa un ar pirkstu baksta tam sejā.
VIKTORS: Luis, tu esi klasisks post-kristiānisma intelektuālis. Mīksts līdz pat serdei!
LUIS: (caur asarām) Vari nolaizīt manu marksista pakaļu, Reakcionārais Varoni!
VIKTORS: Pūļa dzīvnieks!
LUIS: Pakalpiņš!
Luis iemet Viktoram ar krēslu; viņi saķeras ar rokām un cīkstās. Pūlis kļūst nevaldāms. Pēc pailgas mīcīšanās apsardzes puiši tos izšķir.
DŽERIJS: Labi, labi. Ir pienācis laiks skatītāju jautājumiem. Uz priekšu, ser.
VĪRIETIS NO PŪĻA: Labi, šis te būs Tīnai. Tīna, es labprāt uzzinātu kā tu vari saukt sevi par eksistenciālisti un tajā pašā laikā piekrist Nīčes mācībai par Pārcilvēku. Vai tad tas nenorāda uz ticību patiesai būtesībai, kas ir krasi pretēji fundamentālākajiem eksistenciālisma principiem?
TĪNA: Nē! Nē! Tā nav. Mēs varam būt vienlīdzīgi savās potenciālajās iespējās, tajā pašā laikā neesot vienlīdzīgi acumirklīgajās savas patības kvalitātēs. Tas ir jautājums par Tapšanu, nevis Būšanu.
VĪRIETIS NO PŪĻA: Tas ir tikai viltus eksistenciālisms, nožēlojama maska. Tu neesi nekāda eksistenciāliste!
TĪNA: Es esmu!
VĪRIETIS NO PŪĻA: Nē, tu neesi eksistenciāliste!
TĪNA: Es esmu eksistenciāliste, tu kropli!
Ursula pielec kājās un iejaucas.
URSULA: Kāda gan tam pie [pī] nozīme? Eksistenciālisms ir tikai maska vēlīnā kapitālisma anti-feminismam! Paskatieties kā Sartrs draudēja Simonei de Bevuārai!
Sievietes piekrītoši uzgavilē un sakustas.
TĪNA: [Pī] tevi! Resnā fukoltiešu pakaļa!
URSULA: Tu tikai vēlies kaut būtu pietiekami gudra, lai saprastu Fuko, tu mauka!
TĪNA: Tu esi tā mauka!
URSULA: Nē, tu esi mauka!
TĪNA: Protams! Protams!
DŽERIJS: Tūlīt pat būsim atpakaļ ar noslēguma domu. Palieciet kopā ar mums!
Reklāmas pauze.
DŽERIJS: Esiet sveicināti atpakaļ! Es vēl vēlos pateikties visiem mūsu viesiem par piedalīšanos šeit un izteikt cerību, ka jūs būsiet spējīgi strādāt un dzīvot neskatoties uz atšķirībām savā starpā. Un ka spēsiet atrast laimi, ja vispār patiesa laime var tikt rasta no drūmi sarežģītas primitīvo hormonālo impulsu apmierināšanas, ko mēs saucam par romantiskām attiecībām.
(pagriežas pret kameru)
Mēs visi domājam, ka filosofija ir tikai jautrība un spēles. Semiotika, analītika, post-freidisma psihoanalīzes, tas viss šķiet kā labs, gaišs joks. Bet kad tiek ievainotas sirdis, visas mūsu sāpīgi nepieciešamās metafiziskās neprātības aiziet kā caur vaļēju logu, atstājot mūs reducētus primitīviem cīniņiem kā tādas kašķīgas šimpanzes. Tas vairs nav jauki.
Ja tev ar kādu ir attiecības, bet atšķirības visfundamentālākajos principos no tava subjektīvā redzesloka padara lietas sarežģītas, varbūt ir laiks iekustināt ledu. Atrast sev kādu jaunu draugu, kādu, kurš pieņemtu tevi un to veidu kā tava smieklīgi ierobežotā cilvēciskā inteliģence izvēlas izprast un racionalizēt eksistences mūžīgo haosu. Galu galā, salīdzinājumā ar Kosmosu, raugoties no Visuma augstumiem, ne uz ko citu jau mēs neesam spējīgi šā vai tā. Tādēļ atcerieties: parūpējieties par sevi un cits par citu!