smalki skaistās dzīves pūdera versijas

Šodiena solās būt laba. Ōjā, bezgala laba.
Vecrīga, garas sarunas izspriežot "par" un "pret".

Gaidu Tevi 14.oo. (;

Vakardiena

Patiesībā sākas atkal tas pats. Again, again and again. Stulbums. Es Tev vienreiz jau piedevu. Un Tu atkal spēlē uz manām jūtām. I hate That. I really hate That. :@
Lkm jānomierinās. Sasmieties, bet A. domā, ka L. man mēģina viņu atņemt. Mēs jau par to 5dien runājām. That would be extremely weird. Tas nebūtu vnk dīvaini, tas būtu ĻOTI, ĻOTI, ĻOOOTI dīvaini.
Es patiesībā jūtos nodota. Es gan atkal, protams, sadomājos, bet so what.
Piečakarēta, apčakarētu, un citādi.
And you know what? Go to hell. I don't need you here.

Tears. Un neviens jau īsti nezina, kas ar mani. Es esmu pašai priekš sevis. Gribat mani? Nāksies uzpirkt mani ar netikai ķiršu šokolādi.
Tu iedomātie snevari kā tas sāp. Un briesmīgi. ;( Un es jau Tev neko neteikšu...
Jo visiem jau vienlaga. Izņemot tevi Dr.Love. xD
ŠITĀDS.

Šodiena

Es tiešām varētu aiz sajūsmas spiegt, kliegt, ārdīties, lēkāt, allēties. Nu visu, visu, VISU. Un es pat šodien manliekas nevienu reizi nenosarku. Heh, dīvaini, vai ne?
Viņš ir briesmīgi mīļš.
Un L. tā lepojas par manām domām. xD
I'm soooo excitied.

Aizbraucām līdz manām mājām, tad gājām līdz viņa, un beigās viņš vēl mani pavadīja līdz manām mājām. [Tik lōģiski, es zinu. xD] Un tomēr, nekas jau it kā nenotika. Un tomēr... (blushed)


PS. es emsu tik pat liela MAITA kā tu. (nod)
Piedod, S. Es tā tiešām negribēju. Man tevi vajag...