smalki skaistās dzīves pūdera versijas

this major plan. ;DD

es nemaz nezināju,ka man tādas biļetes ir.
bet atradu. un ir.
un viņš zina,kur tādas dabūju. un kas notika. unnnujā
viņš ir lielisks.

galīgi nebija,ko darīt. iegāju omeglē.
sāku tiešām cool sarunu ar čali no uk. bija forši atsvaidzināt angļu valodas prasmes normālā līmenī nevis rotas līmenī. oh well.

skola. Ojā skola.
Ziniet neko jaunu jau nevaru jums pastāstīt. Tas viss tikai turpinās. Gatavo mūs lielajiem darbiem un jau baida ar eksāmeniem. Rīt būs tā diena,kad ar trīcošu rociņu,pirmoreiz mūžā tā nopietni ķeršos klāt akvarellim. Cerēsim uz to labāko.
Priecē ar skolotājiem. Tādiem,kā mūzikas vēsturē. Apburoša un fantastiska pasniedzēja. Operdziedātāja,kas ir ļoti kaislīga par savu darbu,ar lielu mīlestību uz mūziku. Dzied mums stundās. Šķiet,ka visu stundu sēdēju un klausījos ar iepelstām acīm un apbrīnas smaidu. Ļoti iedvesmojoši.
Bet tad,protams,ir Rota,kas izbojā visu noskaņu.
Bet ne par to - manā īpašumā nonācis arī jauns dators. Jau visa adobe programmatūra virsū. Aidā jūriņā illustratorā un photoshopā.
Nu tad sākam.

ziniet,nemaz nav jauki,kad gluži vienkārši fiziski nav iespējams satikt savu draugu,un vēl mazāk jauki ir tad,kad kāds tev katru dienu jautā - tu rihardu nesatiksi? Kāpēc tu šodien nesatiec rihardu?
Tāpēc,jo mums katram ir arī sava dzīve. Skola,koris,skola,skola,skola. Un tad esam mēs. Tikai pēc tā visa. Nē,ar to es nedomāju,ka esam viens otram otršķirīgi,gluži vienkārši ir lietas,ko nevar atlikt. Also,es nedomāju,ka man negribas viņu satikt. Pat ļoti gribas. Reizēm tā gribas,ka vairs nevar izturēt. Reizēm ir tā,ka esi gatavs atcelt jebko,pat apstādināt laiku,lai tikai viņu satiktu.
Un tad es domāju - vai esmu dīvaina,ka tomēr spēju to izturēt? Jo manā draugu lokā ir pāri,kas nespēj ne dienu nodzīvot bez tā otra. Bet tas,ka es varu nenozīmē,ka tāpēc mazāk mīlu!
Kā,lai izskaidro to cilvēkam,kas ir tāds kā augstāk minēju?
Laikam jau mūsu kopējais laiks gluži vienkārši ir vērtīgāks un daudz daudz dārgāks par to citu laiku. Jo tās dažas stundas bieži vien tiek novērtētas ļoti augstu. Un tās sarunu minūtes un neretās īsziņas,dienās,kad netiekamies,tiek ļoti gaidītas.
Huh,nujā.

sapņi un bailes no sapņiem un tas viss. Un nē,es nerunāju par tiem,kas izsapņoti miegā. Šoreiz par nākotnes sapņiem. Par tiem,kurus kvēli vēlamies piepildīt. Bet kuram pietiks gribasspēka? Kurš padosies jau pirmajā etapā? /un tikai tagad es saprotu,ka runāju arī par rdmv,bet nē./
mani reālistiskākie ir arī tie biedējošākie? Jo ja nu es nepadodos,jo neesmu tāds quitters principā. Ja nu es izturu? Ko tad?
Hmm,sapņot var daudz un dikti. Bet par dažiem es zinu droši - tas notiks. Im gonna go for it. Jo daži no tiem ir manas kvēlēkās vēlēšanās. Un pat,ja man tādēļ būs jāguļ četrās lidostās,jo tieši tik daudz būs jāpārsēžas,lai tikai nokļūtu vietā,kur vēlos,tas notiks. Es ticu,ka notiks.
Un galvenais jau ir ticēt,vai ne? Un nepārstāt sapņot.

pie griestiem beidzot mana skaistule - astotnieku lampa. drīzumā arī jaunas mēbeles un paklājs. 

noskatījos the breakfast club.
perfekti. PER-FEK-TI.


manā priekšā stāv 5 nezināmu cilvēku adreses un es nevaru nociesties līdz rītdienai,kad varēšu paņemt savās rokās piecas pastkartes un uzlikt uz tām savu mākslu un rakstības spējas. un tad gaidas,kad līdz manai pastkastei atceļos kāda no piemēram Jaunzēlandes. un es piečurāšu bikses,ja man atsūtīs no Austrālijas! ;DDD

nē,nopietni,draugi?

Es vispār nespēju izskaidrot to dusmu uz lietu šobrīd. Nav pat dusma. Es esmu apvainojusies uz viņu.
Esmu veiksmīgākais cilvēks galaktikā,jo kad izgāju no mājas sāka pamatīgi gāzt un bija pilnīgi vienalga vai man bijanlietussargs vai nē,jo es izmirku pamatīgi. Izdomāju,ka nav forši un gāju atpakaļ..

kāpēc ir tā,ka citi nemaz necenšas iedziļināties tajā,ko saku?
Nepieņem manus uzskatus?
Dzīvo strūrgalvīgu dzīvi?



UPDATED - screw you and your little perfect lives.

tas nožēlojamais brīdis,kad tavi draugi nesaprot,ka tu nevēlies atstāt māju. ka tev nav vēlēšanās doties uz balli,kur cilvēki, vidēji ap 17,tukšo vienu glāzīti pēc otras. kad tev gluži vienkārši gribētos viņus satikt parkā,sēdēt un ēst saldējumu,bet nē,tas jau nav classy enough. tad sakiet man,dzert vienu glāzīti pēc otras ir classy?
kad viena no tavām labākajām draudzenēm piedraud nolaupīt tavu draugu,lai tikai satiktu tevi. haha. blackmail, i see what you did there.
tie brīži,kad saproti,ka dari visu, lai tiktu pie tiesībām,kaut arī sēsties pie stūres ir vairāk kā bail.
momenti,kad apzinies,ka i'm not a little kid anymore. bet vienīgais,ko es gribu ir sēdēt saulainā parkā un ēst saldējumu.
smieklīgi arī,ka tajā pašā laikā gribam būt pieauguši. gribam redzēt pasauli on our own. gribam neatkarību. heh. neizprotami.
un vai mums var pārmest?

Vakardien tika jautri pavadīts laiks ar Jūliju,runājot par nenozīmīgām vai tieši pretēji - nozīmīgām tēmām. Un kafijas daudzuma ietvaros viss notika plūstoši. Smieklīgi. Gluži kā pie mums pieņemts. Reizēm uzdodot interesantus jautājumus un apmulstot. Heh.
Bija arī vēlā vakara izgājiens uz kino ar Rihardu. Pēc desmitiem vakarā iekāpjot 16.trolejbusā, nebija nevienas šaubīgas personas un mana pirmā doma bija - es vispār esmu pareizajā transportā? ;D hehh.

Šodien pa 101 skanēja mūsu valša dziesma. Gribot negribot prātā nāk nostaļģiskas ainas. Un mans pēdējais zvans. Un laines dižie plāni. *chuckle*
Bet ja nu? Bail sākt vispār iedomāties to,jo ja nu nepiepildās...

Un bija man arī briesmīgs sapnis. Murgs. Fui. Sapņoju kā mūsu kuģis,kas peld uz Austrāliju grimst. Ka mums ir izvēle vai nu noslīcināties vai pārsprāgt paaugstināta spiediena rezultātā. Mēs noslīkām. Mamma saka,ka tas tāpēc,ka jūtu,kaut kur zemapziņā, mani kāds 'slīcina'. Bet es nespēju iedomāties kas/kurš tas varētu būt,kas man neļauj izpildīties pa pilnu lomu. bet varbūt es tikai iedomājos,ka viss ir kārtībā?
Hmm. Tāds domīgs man tas prāts ir. Kaut kādas 'muļķības' manu galvu tomēr neatstāj,lai ko es sev necenstos iestāstīt..
Un es zinu tikai vienu cilvēku,ar ko es varētu to pārrunāt un diemžēl šī cilvēka domas par mani ir vienīgās,kuras man patiešām uztrauc. Tas,ko viņš domā par mani, man ir svarīgs. Par visiem citiem vienalga.

radās dzīva interese par to smilšu kalnu, i should say,gigantisko smilšu kalnu tur pie vanšu tilta. Gribu tur tikt augšā. Varētu pavēries nenovērtējams skats uz mūsu rīgu. Rihards saka,ka varētu būt grūti. Es viņam atbildu,lai viņš nenosit manu entuziasmu. Nu un,ka būs pilnas kedas ar smiltīm? Izbērs!
Un jums visiem vajadzētu izlasīt jaunāko deko. Tik fantastiš numurs vēl nav bijis. Raksts rubrikā profesionālais interjers bija graujoši labs. Mana ideoloģija visai labi sakrīt ar šī dzīvokļa saimnieka ideoloģiju. Tie fantastiskie teikumi,kas viņam nāk ārā intervijas laikā! Nenovērtējami.

Jā,arī manī ir novērojama reta alerģija pret small talk. Ciest nevaru tukšu muldēšanu,lai iepatiktos cilvēkiem,kuriem nav vērts iepatikties.

šis galīgi nesaskanēja ar maniem jaunajiem epikūrieša uzskatiem.

Viss labi. Mierīgi. Eju gulēt. Uhh.

Kāpēc es nevarētu būt puisis?
Riebjas meiteņu aka manējās stulbās domas.


Jāaizveras un jāiet gulēt.

puišiem un tramvajiem pakaļ nav jāskrien.
Lūk tā. Mana omīte un viņas draudzenes ir gudras.
Jo pareizi ir. - puišiem un tramvajiem pakaļ nav jāskrien!

Derētu to biežāk atcerēties.