nekad, nekad, nekad nepadodieties! /V.Čērčils/ //bet ja nu viss ir tādā bedrē?

« previous entry | next entry »
Feb. 23., 2010 | 04:36 pm
Sounds:: night air.mp3

"Džreiz viss ir tik bezprātīgs un skumīgs"

šodien jau mazliet labāk, ja neskaita to, ka piecēlos totāli aizpampusi. Baigi jāturas. Jo tā negribas padoties. Man nav spēka. Vakar vakarā nespēju sasprindzināt nevienu muskuli. Mana mamma saka, ka šorīt izklausoties možāka. Tikai balss mazliet aizsmakusi.

"It's won't be worth it, if it won't be so goddamned hard. It's supposed to be so gaddamned hard."

vienlaga, mazliet slikti. Mani pat vairs nemierina fakts, ka vēl divas nedēļas atlikušas, ko noņemties pilnā sparā. Divi mēneši ir kaut kur pazuduši, taču divas nedēļas liksies kā mūžība. Jo tik daudz jāmācās. Un es tā cenšos. Bet nu..
Arī sanāk pārdzīvot, ka duetam nav laika. Visi treniņi gan man, gan Česteram ir sabāzti tā, ka brīvā laika nav. Šodien būs jāielaužas pie Egīla. pum, pum čāā, pum pum pum čačāā. ;DD

post | komentēt | Add to Memories


Comments {0}