So.
Sep. 7., 2009 | 04:14 pm
Mood:: nezin-kā-es-jūtos
For two days and a litte bit more I was thinking about what I should say to him.
"Hey, I know about what L. said to you last Thursday. And I don't think it was such a good idea. And I'm okay. Really. And I wasn't you telling anything 'cause I know, we couldn't make it. I have to deal with it. And maybe thats good. 'Cause you have a girlfreind, and she sould feel lucky about it. And I want you as a classmate.
I'm going to get over it. I'm working on it."
"Hey, I know about what L. said to you last Thursday. And I don't think it was such a good idea. And I'm okay. Really. And I wasn't you telling anything 'cause I know, we couldn't make it. I have to deal with it. And maybe thats good. 'Cause you have a girlfreind, and she sould feel lucky about it. And I want you as a classmate.
I'm going to get over it. I'm working on it."
post | komentēt | Add to Memories
So. [mani sauc Vilnītis]
Sep. 7., 2009 | 04:23 pm
Mood:: nesaprašana.
Viņš ir idiots. Nē, nopietni, kurš normāls džeks... never mind.
Man bija vajadzīga pusdiena [tajā skaitā gulēšana fizikas stundā, TikTaku ēšana un biolōģija], lai saņemtos, bet viss, ko viņš var atbildēt ir "es zinu". Nē, nu var jau būt, ka tas tāpēc, ka tur bija A. klāt, bet es nevarēju no viņa atkratīties.
Tātad, mūsu saruna:
Es. "Es zinu, ko tev L. pateica"
Viņš. "Es arī zinu." [ Ko tu neteiksi? ]
Es. "Un es nedomāju, ka tā bija viņas gada labākā ideja"
Viņš. "Es zinu"
Es. "Un tik traki jau ar mani nav."
Viņš. "Es zinu." [ Atkal ]
Es. mans skatiens bija neizpratnes pilns "Vispār ar mani... nu.. nav."
Viņš. "Es zinu" [ ATKAL. ]
Pasakiet, man lūdzu, vai tā, sasodīts, ir saruna?
PS. Vēl vajadzēja pateikt viņam, ka es labāk viņu gribu vismaz kā klasesbiedru nekā neko. Un, ka L. tiešām nevajadzēja izčakarēt, to, ka mums vsp jebkad kkas varēru sanākt...
Un man vajag parunāt ar K. Un vēl E. šodien bija viens satriecoši pareizs secinājums no sērijas "get over it": "Tiec tam pāri. Būs lietas, kas dzīvē sāpēs vairāk. Nu, piemēram, dzemdības." :D
Un vēl šodien trolejbusā. Mēs ar L. bijām iekāpušas pāris pieturas ātrāk. Skatamies nākošajā pieturā E. un Dvīnes [L.&L.], un ak nē.. N. arī. Nu labi. Izviedzamies ar E. un L.&L. pienāk viņa pietura, es saku "čau/atā" pēkšņi korītis: "Atā." Viņu tas nepārprotami apstulbināja.
Ā, un arī lapiņa fizikas stundā. Nu tā, kur D. uzrakstīja "Vai tu mani gribi?" un lika padot A. Tas bija smieklīgi. Kad N. prasīja man "Tu rakstīji?" ar sejas izteiksmi tutačunekadnekotikstulbunespētuuzrakstīt.
Huh, es nezinu, vai izdarīju pareizi viņam kko teikdama.
Man bija vajadzīga pusdiena [tajā skaitā gulēšana fizikas stundā, TikTaku ēšana un biolōģija], lai saņemtos, bet viss, ko viņš var atbildēt ir "es zinu". Nē, nu var jau būt, ka tas tāpēc, ka tur bija A. klāt, bet es nevarēju no viņa atkratīties.
Tātad, mūsu saruna:
Es. "Es zinu, ko tev L. pateica"
Viņš. "Es arī zinu." [ Ko tu neteiksi? ]
Es. "Un es nedomāju, ka tā bija viņas gada labākā ideja"
Viņš. "Es zinu"
Es. "Un tik traki jau ar mani nav."
Viņš. "Es zinu." [ Atkal ]
Es. mans skatiens bija neizpratnes pilns "Vispār ar mani... nu.. nav."
Viņš. "Es zinu" [ ATKAL. ]
Pasakiet, man lūdzu, vai tā, sasodīts, ir saruna?
PS. Vēl vajadzēja pateikt viņam, ka es labāk viņu gribu vismaz kā klasesbiedru nekā neko. Un, ka L. tiešām nevajadzēja izčakarēt, to, ka mums vsp jebkad kkas varēru sanākt...
Un man vajag parunāt ar K. Un vēl E. šodien bija viens satriecoši pareizs secinājums no sērijas "get over it": "Tiec tam pāri. Būs lietas, kas dzīvē sāpēs vairāk. Nu, piemēram, dzemdības." :D
Un vēl šodien trolejbusā. Mēs ar L. bijām iekāpušas pāris pieturas ātrāk. Skatamies nākošajā pieturā E. un Dvīnes [L.&L.], un ak nē.. N. arī. Nu labi. Izviedzamies ar E. un L.&L. pienāk viņa pietura, es saku "čau/atā" pēkšņi korītis: "Atā." Viņu tas nepārprotami apstulbināja.
Ā, un arī lapiņa fizikas stundā. Nu tā, kur D. uzrakstīja "Vai tu mani gribi?" un lika padot A. Tas bija smieklīgi. Kad N. prasīja man "Tu rakstīji?" ar sejas izteiksmi tutačunekadnekotikstulbunespētuuzrakstīt.
Huh, es nezinu, vai izdarīju pareizi viņam kko teikdama.
post | komentēt | Add to Memories
Ā, un vēl.
Sep. 7., 2009 | 04:38 pm
Vakardienas Vienības brauciens bija labs pasākums. Man tiešām patika.
Visjautrākie izteicieni no citu puses:
Vēl pirms starta trīs dāmītes ienāk cafē un tur pasūta kkādas kafijas un so.. Viena prasa: "A tu kkādu alkahōlu arī gribi?"
"A, kā savādāk?"
:D
Tātad nobraukti kādi sešarpus kilometri no 37,5 km. "Finišs vairs nav tālu. Tikai kādi trīsdesmit kilometri." :D
Un vēl uz dubultā riteņa divi dzied dzeltenās kurpes. "Bet jums taču nav dzelgtenu kurpju."
"Pieņemsim!"
Visjautrākie izteicieni no citu puses:
Vēl pirms starta trīs dāmītes ienāk cafē un tur pasūta kkādas kafijas un so.. Viena prasa: "A tu kkādu alkahōlu arī gribi?"
"A, kā savādāk?"
:D
Tātad nobraukti kādi sešarpus kilometri no 37,5 km. "Finišs vairs nav tālu. Tikai kādi trīsdesmit kilometri." :D
Un vēl uz dubultā riteņa divi dzied dzeltenās kurpes. "Bet jums taču nav dzelgtenu kurpju."
"Pieņemsim!"