smalki skaistās dzīves pūdera versijas - instant crush

esmu pasākusi par savu dzīvi stāstīt bildēs. reizēm tās stāsta vairāk kā domas. ticu,ka bildei piemīt maģija. sava īpašā. nu galīgi ne tāda kā illustratora zīmējumam, kam ir sava īpašā. fotogrāfijā ir tas instant crush. 

un instant crush uzmetās arī mazliet uz Daft Punk jaunajiem gabaliem. tā kā viss te man apkārt griežas un mainās, tad kāpēc, lai man nevarētu iepatikties Daft Punk. Kas zina, varbūt dienās kļūšu par lielu cienītāju.

vispār es gribēju parunāt par to, ka ir dienas, kurās ir NĒ. un šoreiz ne uz krekla. bet gluži vienkārši NĒ. un tad viss ir NĒ. un tad es ļoti labi saprotu to Kristapa filozofiju. un kopumā visam ir NĒ. izņemot jaunus auskarus. tāpēc labāk ir iemīlēties skaņās, kas liek dejot, smieties par cilvēkiem ielās, ēst saldējumu,sēžot uz apmalītēm kā senajos laikos, un sveicināt pusmūžu neredzētus cilvēkus, apsveikt viņus dzimšanas dienās, bet iekšā turēt to savu NĒ. jo par to ir šodiena.

bet rīt vairs nebūs nē. tiks sataisīta smaržīga cope, kurā sasēdināšu putnus,ziedus un pērles. cilvēki uz mani skatīsies un domās, ka es nedzīvoju šeit. un,ah, tas taču ir pats labākais, ko kāds par tevi var nodomāt - ka tu esi vienmēr smaidošs ārzemnieks. un tā es iešu smieties par absurdo pasauli. iedzeršu machiato un gaidīšu savu vasaru.  

ziniet,man ir jānodzīvo tikai mēnesis nē pasaulē, lai pēc tam vasara ieķertos bizēs un grieztu mani karuselī, ko citas pasaules cilvēki mēdz saukt arī par margrietiņu.

un tas viss tikai par smieklīgi mazu cenu - mēnesi dzīvot nepareizās ilūzijās par cilvēkiem. jā, margrietiņas karuselis ir to vērts! turklāt pēc tam tev apsola saldējumu vēlos vakaros. jo savu apsolīto pavasari jau esmu dabūjusi.