tokidoki

(bez virsraksta)

Dec. 11., 2012 | 10:34 pm
No:: tokidoki

man riebjās tas,ka es esmu tik neciešama. Pat sevi es kaitinu.
Man pat nav īsti gandarījuma par piekārtajām planšetēm. Nekas,vispār nekas,nenotiek tā kā ir plānots. Vispār nekas. Vispār.
Es cerēju uz vismaz sava drauga satikšanu šodien,bet arī tas nenotika. Kur ir taisnība?
Man vienkārši gribas sēdēt un raudāt. Ilgiilgi raudāt. Kamēr izraudāšu visu,kas sakrājies. Jo šodien,šķiet,ka nav izraudāta pat trešdaļa no visa.
Un es pat nezinu par ko man gribas raudāt. Es vienkārši esmu pārgurusi.
Man grauž,ka pat brīvlaikam sākoties,es nesatikšu savu draugu,jo katrs būsim savā pasaules malā. Nu nekā jau neparasta,bet es nespēju to pārdzīvot. Ne-spē-ju.
Punkts.

Vienīgais šodienas labais prieka darbs bija palīdzēšana Jūlijai. Tas tiešām man sniedza kādu mazumiņu laimes. Jutos noderīga..

post | view all comments


Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: