smalki skaistās dzīves pūdera versijas - "tur bučoties ar daiļām meitenēm un izrauties iz dzīves ķibelēm" /Elsbergs

uhh,šodien izgāja traki. nobira dažas asaras.  ok,dažas nē. diezgan daudz.

roberts vakar pateica visu kā ir. visu,ko es pati sev nespēju atzīt. visu,ko es sev NEGRIBĒJU atzīt. visu,ko viņš sev negribēja atzīt. visu. un pats trakākais ir tas,ka robertam bija tik nenormāli liela taisnība. 

taču viens ir skaidrs. es darīšu visu. jebko. lai tikai lietas nostatos pa vietām. lai tikai .. jā. lai tikai.

biju nolēmusi pateikt savas bēdas,savas domas. taču pretī man stāvēja šī neiedomājami mīļā seja. šis nesatricināmais miers. klusās acis. un pateikt es vairs nespēju neko. jo man bija bail. jā,bail. un pat iedomājoties vien par to jau kamols kaklā un asaras birst.

kur palikusi stiprā arta? arta,kurai bija grūti atvērties? tā arta. laikam jau tā arta neko nesaprata no lietām,tapēc to bija grūti salauzt. laikam gan.

kāpēc es tik ļoti tiecos uz lietām,kas mani nesāpinātu,bet beigu beigās iznāk diezgan pamatīgi draņķīgi. 

redzēsim kā būs ar miegu šonakt. 

viss būs labi? - jā.

nezinu vai tas mazais 'jā' mani nomierināja,taču apskāviens gan. vismaz mazliet.