smalki skaistās dzīves pūdera versijas - būtu teikusi,ka ir cool,bet ir galīgi notcool

es nesaprotu. kāpēc es vienmēr tik ļoti uzvelkos,ja runa ir par dejošanu. par pikačū un vienradžu crew. es fakin gribu dejot. es redzu battlus un es nožēloju. es nolādu savu celi. es ienīstu savu nedejošanu. bet man bail,ka tagad man to gribās,bet es aiziešu un es viņas turpināšu ienīst. un man bail,ka mans celis sāpēs vēl vairāk. tāpēc es to visu ienīstu.
ir tik stulbi būt dalītās jūtās par lietām,ko tu mīli darīt. kas actually ir gandrīz visa tava dzīve.
es zinu,ka es varētu atrast citu studiju,bet tikai mums Snickers taisa tik efektīgus šovus. tikai mums Cris pasniedz LA, tikai mums man ir Elīzīte.
tikai es esmu tā,kas kļūst par iedomīgu kuci,kad ienāku pa studijas durvīm. un oh jā, kā es to apzinos.
bet tikai viņas man tā spēj darīt pāri. tikai viņu dēļ es biju nežēlīgi dusmīga visu vasaru,kad uzzināju,ka viņas visas ir uzaicinātas kā grupu vadītājas.
mammai taisnība - celis izdarīja izvēli manā vietā. es nevarēju saņemties pateikt nē,jo tas tomēr man nozīmē tik daudz..
tāpēc tagad varu skatīties video un apspiest vēlmi izlekt pa logu,lasot tweetus.
sākumā mani tas diez ko neietekmēja,bet tagad.?
tagad es gribu dejot.