Izlasīju nesenu satori rakstu par demokrātijas iedzīvināšanu ekonomikā un komentārus, un tie mani vēl vairāk uzvedināja uz domām par nesen lasītu tekstu par demokrātijas un liberālisma attiecībām, par kuru atceros gandrīz katru reizi, kad redzu kādu diskusiju par politiskiem konfliktiem. Tur iezīmējās viens konflikts, kas Latvijā bieži vien parādās diskusijās implicīti vai tiek pieminēts garāmejot, lai gan, man šķiet, vismaz teorētiski, nav izvērsti aplūkots (ja ir, būtu ļoti interesanti to redzēt), bet kas Rietumeiropā tiek aktīvi risināts teorijā un praksē. Šķiet, ka pastāv vispārējs konsenss, ka demokrātija ir kaut kas labs un vēlams, un galvenā tās problēma ir – kā panākt, lai demokrātija darbojas, kā to padarīt par realitāti. Tajā pašā laikā izvēles, kuras pieņemtas vai kuras varētu pieņemt demokrātiski, it īpaši pēdējā laikā Eiropā un ASV, daudzos rada sašutumu, jo šķiet, ka šādi lēmumi ir pretrunā ar demokrātiskas valsts vērtībām. Tajā pašā laikā pretoties šīm izvēlēm nozīmētu pretoties demokrātijai. Tāpēc rodas jautājums - kā tas iespējams? Šajā sakarā domāju par Šantalas Mufes darbu “Demokrātiskais paradokss”, kurā tieši izcelts tas, ka pastāv fundamentāls pārpratums par demokrātijas būtību (redzu, ka fragments no cita viņas darba ir bijis publicēts Punctum, tomēr neizskatās, ka tas raisījis kādu īpašu interesi, turklāt kā ievads viņas idejās tas, manuprāt, ir pārāk komplicēts). Mufe norāda, ka modernā demokrātija tiek saprasta kā idejiski nesaraujami saistīta ar noteiktām vērtībām, lai gan patiesībā demokrātijai šāda saistība nav nepieciešama. Modernajā demokrātijā demokrātiskais aspekts, kā suverenitāte, tautas vara, ir sajūgts ar liberālisma vērtībām, kā likuma vara, individuālā brīvība, cilvēktiesības un taisnīgums, tādējādi tā tiek izprasta kā liberāla demokrātija. Šī saikne nereti tiek uzskatīta par kaut ko pašsaprotamu, bet tā nebūt nav – demokrātijas un liberālisma idejas nāk no atšķirīgām tradīcijām, un to saistība ir konfliktu un kompromisu rezultāts. Politiski konflikti tiek neadekvāti saprasti tāpēc, ka tik bieži gan teorijā, gan praksē cilvēki uzskata, ka demokrātija un liberālisms ir nepieciešami saistīti, un ignorē, ka starp tiem patiesībā pastāv spriedze.
( demokrātija un liberālisms )