|
Apr. 28th, 2004|11:13 am |
Alus no paša rīta...
Tas vedina uz pārdomām par to, kas būs vakarā.
Bet vienalga - es gribu atpakaļ uz to vietu, kur biju vakar. Uz Matīsa kapiem.
Mana datora ģīmi tagad rotā pēc zaļuma izslāpuša datorfrīka pagrābtais mirklis - saules staru foto caur kapu koku zariem. Skaisti.
Anyway man tur radu draugu un paziņu pilns. Pagājušo divu gadu laikā man vismaz reizi mēnesī bija jāiet uz bērēm. Kad man piezvanīja un teica zini... mani pārņema histēriski smiekli. Arī darba kolēģi jau sāka kļūt aizdomīgi, kad es atkal teicu:"Ziniet, es tad un tad darbā nebūšu, jo..."
Es arī gribu uz turieni. Tur ir tāds miers!
Šodien man šķiet, ka man ir vismaz 98 gadi.
Kaut gan... Ja tik daudzi mirst, varbūt kādam īpašam cilvēkam ir jāpiedzimst... |
|