|
Aug. 11th, 2016|12:38 pm |
Ou mai gad!
Mums tagad ir Hyundai Santa Fe. Kādus 10 gadus vecs. Jaunākai autiš, kāds mums i bijis.
Izdomājām, ka metināt izrūsējušo ford Mondeo, kam pēc pusgada beidzas tehapskate, nav prāta darbs. Sajūgs izļurkājies, elektrība kaut kur "sit uz īso" lietus laikā, lampas jāmaina, pederes arī nav diez ko - pa grambām šūpojas kā motorlaiva pa viļņiem. Nu i nafig, ja var nopirkt jaunāku un (cerams) nedomāt par remontu kādu laiku.
Nevarētu teikt, ka es alku pēc jauniem kredītiem, bet šis tomēr bija prātīgākais risinājums.
Tā jau ērta. Ļoti atgādina manu iemīļoto Nissanu - augsts beņķis, ērta sēdēšana un iekāpšana, ādains salons - apslauki ar lupatu un ok. Uz ceļa stabils arī ātri braucot. Gan jau būs labi. Pieradīsim.
Fords vai nu būs jālaiž lūžņos, vai pa lēto jānopārdod. Bet kamēr mums ir divi braucamie, es šikoju un uz staciju braucu pati. Citādi katru rītu vīrs jāmodina, lai aizved. Tā jau viņš neprotestē, bet man tomēr sirdsapziņa grauž - cilvēks būtu varējis sust vēl ilgi, bet manisdēļ jāceļas.
Tagad kas vainas - atstāju Fordu stacijā un (cerams) vakarā pati aizbraukšu mājās. Ta kas tam Fordam tur bez manis notiks? Tur ir daudz smukāki, ja kāds ko lauzt vai zagt gribēs. Ja nu vienīgi vietējais draņķis runcis nomīzīs, kas tur vienmēr vazājas. |
|