|
Jun. 1st, 2016|02:02 pm |
Ābols no zirga tālu nekrīt, kā zināms...
Bēndāza izlaidumā, raksturojot izlaisteņus, skolotāja dikten slavēja manu Knīpu un minēja, ka Knīpa esot apņēmusies dienās būt zinātniece, kas pēta zvērus.
Tā viš i.
Es vairs nebrīnos. Jo sevišķi pēc šitādas sarunas:
- Mamm, vai mēs nevaram noķert šito putniņu?
- Kam tev? Putniņus nav labi ķert.
- Bet es neredzu, kādas viņam kājiņas...
Un tad es viņu pieķēru, kad viņa bija divas bezdelīgas iespundējusi klēti un mēģināja nofočēt. Mūsmājām ir nelaba slava arī varžu un čūsku tautas folklorā. Bet varžu portreti labi sanāk.
Ka būs tālāk? Mamm, iedo skalpeli, es nezinu, kādas ezītim zarniņas?
Vārdu sakot jaunā zinātniece aizspērās šodien uz skolu iepazīties ar 1. klases audzinātāju. Mums te Aizkrauklē tāda tradīcija - 1. jūnijā "ievadlekcija".
Atliek cerēt, ka neviens viņai nepajautāja, kāpēc zilums zem acs. Tētis iedeva pašaut, bet bērns nebija rēķinājies ar tik lielu atsitienu... |
|