|
Feb. 8th, 2013|12:17 pm |
Un man ir problēma.
Puikam skolā kaut kāda trakomāja iestājusies.
Tas, ka viņš visu zaudē tajā skaitā jauno peldcepuri un peldambrilles, pie tā jau pierasts.
Bet viš nāk mājās ar zilumiem. Un koduma rētām. Un priecīgs!
Ai, man tur tas un šitas iebelza/iekoda.
Un viš dod pretī un priecājas.
Nē nu laikam kāmēr viņš nevaimanā, ka viņu apceļ, nav ko sevišķi satraukties. Puiku lietas.
Un tad viņš nes mājās svešas pildspalvas. Nu jau divas ar lampiņām atnesa. Viņam draugs iedeva.
Nu, es tā īsti nezinu ko teikt. Pajautāju, vai tiešām tam puikam nebija žēl. Teicu, lai manējais arī ko smuku uzdāvina. Mums te zaķu dzēšgumijas vairumā. Esot aiznesis zaķi.
Nu, arī laikam kamēr tā puikas vecāki neprasa atpakaļ mantas, nu lai jau...
A ko man teikt? Neņem? Nedrīkst! Tak tik un tā paņems, tikai nerādis. Pildspalva ar gaismiņu tak ir TĀDS dārgums. Es te māte - dura parastās pērku.
Vo tā es te mēģinu regulēt attiecības... |
|