|
Jan. 17th, 2013|02:46 pm |
aha. suņu mīļi. zinām šitos. šitās dāmiņas, kas ar pirkstiem veijerā spiedzīgās balstiņās stāsta, ka - mans sunītis nevienam nekož, mans sunītis jau ir audzināts - aha, audzināts, jā, līdz brīdim, kamēr neizēd kādam bērnam seju un tad nu lielie brīnumiņi, bērniņš pats vainīgs, nevajadzēja baidīties. man personīgi arī ir bail no svešiem suņiem, pateikšu atklāti. ieraugot tālumā suni bez pavadas es apstājos kā iemiets un varu stāvēt tā stundām, kamēr tas suns nepazudīs no horizonta. man vienkarši ir bail. esmu savā laikā arī sakosts, tā kā ir pamats. un suņi reaģē uz adrenalīnu vai uz ko tur cilvēks bailēs izdala un saodis šīs vielas suns metas virsū. un tā kā man IR bail, tad skaidrs, kas mani sagaida. un es negribu nevienu fakinu suni, un labi audzinātos vēl jo vairāk, redzēt skraidām bez pavadas, uzpurņa un nepiesietu un āmen. un nevajag man nekādus paskaidrojošos vai pamācošos stāstiņus.
voljēri arī. baigie voljēri. kādi vēl tur voljēri. mums kaimiņos ir vieniem voljērs. tāds voljērs, ka viņu bingo suņi ik pārdienas 5km rādiusā pa visiem pagalmiem un sētām, brīnums, ka vēl nav nošauti. |
|