|
Dec. 10th, 2012|11:03 am |
Ziemai ir viens trūkums - tā veicina vēdera izejas problēmas.
Kā?
Vienkārši.
Kad es aizeju uz mazmājiņu un novelku bikses, es momentā aizmirstu, kāpēc vispār te nācu. Dibins aizsalst ciet.
Un tā sajūta četros-piecos no rīta, kad guli siltā gultā un saproti, ka ir jāiet...
Jāaizņemas pamperi no sīkās laikam.
Vīrs sola ateju mājā tikai nākamgad.
Un tā visu mūžu. Tad bez sitā ūdens, tad bez vannas, tad bez visa kopā.
Nu, toties starp trijiem dižozoliem un diviem purviem.
Atklāt sakot, reizēm gribas nospļauties uz visiem pieciem hektāriem un šamukt uz civilizāciju.
Bet es jau zinu, ka tas vairs nav iespējams. Es dzīvoklī neietilpstu.
Atliek purpināt par visu un gaidīt jauno māju vēl gadus piecus vismaz. |
|