|
Mar. 12th, 2012|10:19 am |
Tad nu es tāda īgna, ar sāpošu osteohondrozes nomocītu kaklu (man pat galva bija sākusi sāpēt) piektdien atvilkos mājās. Viss riebas un tā...
Sestdien nolēmu atpūsties pa riktīgam un jauno paaudzi izglītot. Iepazīstināt ar klasiku, tā sacīt.
Uzliku AC/DC un Deep Purple labākos gabalus.
Sīkie pilnīgā starā.
Taisījām ģitāras solo uz slotas ar Angusa Janga stila lēcieniem.
Puika brēca "mikrofonā" haivei tu hell.
Ierādīju kā "kratīt pačku", par ko puika drusku saīga, jo viņam neeskot matu, ko kratīt.
Nomierināju, ka gan jau ataugs un būs.
Pēc šitā pasākuma tos huļigānus nevarēju dabūt pie kārtības vēl ilgi. Dabūjām vest uz mežu. Uz svētdienas vakaru tad nu nomierinājās un rātni lika pužļus.
Rezultātā - es svētdien galvu nevarēju pakustināt vispār. Kakla muskuļi sāpēja tā, ka vēl ilgi atcerēšos. A neko - visādi mājieni par osteohondrozi pazuda. Tā ka kultūras pasākums nācis par labu visiem. |
|