|
Feb. 6th, 2012|12:45 pm |
Vakar bija tik jauks laiks - saulīte spīd, sniegs čirkst utt. Staigāju vakarpusē pa pagalmu, priecājos, pasēžu uz beņķīša. Nodomāju - re, kā - laikam kļūst siltāks. Apskatos uz grādiem - oi, -20!
Bet sajūta bija tāda, ka cimdus vajag tikai tāpēc, lai rokas pie rokturiem nesalst. Tā jau auksti nebija, bet sajūta tizla, kad pirksti pie bleķiem līp.
Tikko sāku pierast, tā tūliņ jau aukstums beigsies.
Šorīt mūspusē vēl -28 bija, bet, redz, Rīgā tikai padsmit.
Tā ka pavasaris nāk.
Šorīt uzņēmu laiku. Mutes mazgāsāna, ķemmēšanās un visa ekipējuma uzvilkšana prasa 25 minūtes! Trakums! Un tas ir bez dušas, kafijas un brokastīm.
Tā kā savs labums būs arī no silta laika. Varbūt rīta kafijai laiks atliks.
Toties jērs jūtas labi. Tipina pakaļ mātei, nāk ar mani runāties, explorē kūti un mēģina noskriet savu ēnu.
Bildes diez kādas nesanāk - tāds melns traips tikai. Ar bliceni spīdināties negribas zīdainim virsū. Gan jau kaut kad. |
|