|
Feb. 3rd, 2012|11:16 am |
Ou šit! Aizmirsu novilkt garās vilnas zeķes birojā. Šorīt pat man bija auksti, tāpēc vēl neprasījās izģērbties. Man tās zeķes tādas gaaaras jo garas - līdz šekumam.
Tā ka - ja jau man salst, tad jums vispār - jūtu līdz, vārdsakot.
Vakar uzausa atmiņā vecā anekdote par čukču striptīzu:
...un tad viņa lēnām novilka vienu
slēpi,
tad otru....
Tieši kā es vakar. Birojā publiski novilku kleitu un paliku tikai...
džinsās
un garpiedurkņu kreklā ar smejošo kači, un vilnas zeķēs.
Bet dienas prieks šodien ir, ka planšetnieks ārā darbojas (ViewPad).
No rīta speciāli stāvēju pie ōfisa pagalmā un bakstījos. Čista intereses pēc.
A neko.
Limitējošais faktors ir mani pirksti, kas paliek stīvi un nevar nekur trāpīt.
Ak, un vēl - puika atkal bildē.
Nobildējis hellkatu:
http://foto2.inbox.lv/toadbeauty/05-07-2011/hellcat.jpg
Galvenais secinājums - mī un žē, kas par bardaku mājās!
Un otrs secinājums - ak, mūžiņ, cik es esmu kārna! Man pat sāk patikt. Es jau it kā biju samierinājusies, ka esmu veca un resna un neglīta un tā tagad būs vienmēr. A nekā.
Kilogrami gluži par anoreksiju neliecina, process ikdienā notiek lēni un nav pamanāms, bet bildēs atšķirība ir riktīga.
Reku beibes izglītojas un lasa blondīņžurnālus:
http://content22-foto.inbox.lv/albums184446923/toadbeauty/05-07-2011/Beibes.jpg |
|
