|
Jan. 17th, 2012|10:07 am |
Nu jā - un man ir jauna veca kaza.
Tā kaimiņiene, kas mums atdeva Pupu, atdeva arī savu otro kazu (vīrs, murmulis tāds, aizmirsa vārdu pajautāt).
Kaimiņienei esot par daudz gadu un kļūstot par grūtu.
Gribējusi kaut, bet nav jau prātīgi 11 gadus vecu slaucamu lopu mušīt nost. Gaļa tik un tā vairs nav ēdama.
Vot i savācām.
Pamatīgs skapītis, salīdzinot ar mūsējām. Bez ragiem. Zānes.
Kaimiņiene noraizējusies, ka, ai un vai, šitai kazai tik ar pareizo lakatiņu var pieiet un kā nu būs ar slaukšanu.
Phe!
Trīs minūšu jautājiens!
Bēga gan, es mēģināju ar maizi pielabināties - ši nē un nē. Nu ta neko - iespiedu stūrī un izslaucu. Šī trīcēja no bailēm, bet neārdījās. Tā kā - gan jau. Pēc nedēļas apradīs pavisam.
Pagaidām dzīvo viena.
Pupu (bijušo istabas biedreni) tā kā atpazina. Saostījās caur restēm tjipa - ā, tu arī te, nu čau čau! |
|