| Atsaucoties uz G reliģiskajām mokām |
Nov. 11th, 2011|10:27 am |
http://klab.lv/users/gorgona/1782890.html
Beidzot smuki noformulēju savu domu.
Kad atklāj, ka ziemsvētku vecītim bārda ir pielīmēta, vai tad Ziemassvētki beidzas?
Man nē.
Es drīzāk jūtos atmaskojusi andelmaņu savtīgos plānus un meklēju savu ceļu uz gaismas atnākšanas svinībām.
Visi šie cilvēkveidīgie simboli – onkuļi baltos paltrakos un līķi pie krusta ir tikai tāpēc, lai to visu padarīšanu pārkodētu cilvēkam parastajam saprotamā valodā.
Nu nebūsim jau nu naivi – nav tur augšā onkulītis uz mākoņa, kas seko katram mūsu solim un kas palīdzēs, kad palūgsi.
Ir ērti tam ticēt, bet būs vien vecais zābaciņš jāatstāj citiem bērniem. Cilvēk, esi reāls! Būs vien pašam jākuļas pa dzīvi.
Tā kā tajā filmā “Sanctum”. Tādā alā vislabāk ir jūtams, ka neviens palīgā nenāks. Šo sajūtu vajadzētu saglabāt arī ikdienā.
“There is no God down here!”
Tad mēs loģiski nonākam līdz punktam – ahā, dieva nav, elles tātad arī nav, varam darīt, ko gribam. Kā bērnībā – mamma nav mājās, jei!
Te nu nāksies vilties – elle ir. Tiesa gan, katram sava.
Mamma varbūt arī mājās neatnāks, bet, ja gribi turpmāk dzīvot kaut cik normāli, pievemtie stūri un tukšās pudeles būs jānokopj.
Jāsakopj sava māja un galva. Sauc to kaut vai par sirdsapziņu.
Mūsu elles un paradīzes ir mūsu galvās/sirdīs.
Tad par to, kas ir vai nav.
Es ticu un jūtu, ka ir.
Kaut kas, ko mēdz saukt par visuma kopējo saprātu, Anima mundi vai vienkārši kaut kāds kopējais informācijas lauks. Kaut kas, kam cilvēki sapņos un meditācijās pieslēdzas.
Nu jā, pielūgt to ir bezjēdzīgi. Tik pat labi vari lūgties internetu.
Vai nu mēs tiešām dzimstam un pārdzimstam, vai tā ir informācija no senčiem, ģenētiskā atmiņa vai kas cits, bet Anima mundi ir tas, ar ko var skaidrot to, ka cilvēki atceras iepriekšējās dzīves, zin to, ko nevajadzētu zināt, un pareģo nākotni.
Un, ja mēs atsaucamies uz vēsturi, nav gluži tā, ka visi tikai sauli pielūdza. Ir arī tādi, kas dievišķoja tieši šo iepriekšminēto dabas spēku.
Jau Platons filozofēja par Anima mundi.
Hinduisms, mūsu pagāni kaut vai.
Pagānismā ir svarīgi visi dabas cikli un spēki – gan saule, gan mēness, gan pērkons, gan meži, gan koki. Saule, man šķiet, tikusi vairāk dievišķota ap ekvatoru.
Un visas tās karmas un auras būtībā esi tu pats.
Ko sēsi, to pļausi, tā sacīt. Un dievs tur var arī nepiedalīties.
Kristīgais dievs ir padarīts ļoti cilvēkveidīgs.
Un reliģija ir kā štoks tiem, kas paši paiet nevar. Vai baidās paši iet.
Tas ir kā ar bērniem - ir kas bez knupja un lāča gulēt nevar. |
|