|
Nov. 8th, 2011|01:37 pm |
Report of the Royal Commission on Bilingualism and Biculturalism, Book I (General Introduction), Ottawa: Queen's Printer, p. xxviii, at paragraph 29.
"A bilingual country is not one where all the inhabitants necessarily have to speak two languages; rather it is a country where the principal public and private institutions must provide services in two languages to the citizens, the vast majority of whom may well be unilingual."
No vienas puses - škrobe baiga, ja tiem kaitinošajiem krieviem joks izdosies.
No otras - kas man no tā, ja kaimiņtante Marfa Petrovna varēs iet uz pagastmāju runāties krieviski. Lai jau tiek.
Un jeibogu tās okupantu un apspiesto bāleliņu spēles tracina.
Paši visi notinas, atstāj valsti apsaimniekot citiem un tad brīnas, ka šie sāk ieviest savus spēles noteikumus.
Kaut gan, ja paskatās statistiku, tad letiņu joprojām ir uz pusi vairāk, nekā krievu.
Ja tā, tad ko mēs satraucamies?
Draudzīgi būsim pret, mums būs par 50% vairāk balsu (nu, ja mēs teorētiski pieņemam ideālo variantu), un pasākums demokrātiskā kārtā tiks atcelts.
Tikai, jāņem vērā, ka krievi par letiņiem vienmēr ir bijuši rosīgāki, un tāpēc visādi var sanākt.
Un vispār!
Ребята, давайте жить дружно, а? |
|