|
Sep. 15th, 2011|10:09 am |
Palasījos vakar Tvnetā par to, kā Agilerai neiet. Bērnam zilumi. Visi saka, ka piekauts.
Es nodomāju - nu re, cik labi, kas tāds neievērojams cilvēciņš, citādi par mani jau sen leģendas klīstu, kā es savu jaunāko klapēju.
Kā var tikt pie tādiem zilumiem?
Hā!
Īzī pīzī!
Vakar vakarā es ienāku mājās.
Sīkajai mute asiņaina, brālis stāsta, ka ir jau labi, asinis no grīdas viņš esot saslaucījis. Knopka arī saka "viss kātībā".
Ņi figa - viss kārtībā!
Apakšlūpā var likt pīrsingu uzreiz un tūlīt.
Mutei iztaisīts ventilācijas caurums.
Forši!
Sastresojos. Domāju - avosj vest uz traumpunktu lāpīt.
Tad padomāju - a ko tur lāpīt? Tur ir tikai viens punkts pušu, un tas pats smuki turas ciet.
Aptīrīju ar ūdeņradi un tad jau šovakar matīs, pēc kā izskatīsies.
Bet nu tā kā tā jau ir trešā reize, kad viņa pāršķeļ lūpu (pilnīgi cauri gan pirmo reizi), tad pieredze liecina, ka viss fiksi sadzīs.
Un tā ir meita...
Es jau nemaz nesākšu stāstīt par tām reizēm, kad viņai zilumi ap un zem acīm bijuši... |
|