|
Aug. 19th, 2011|11:55 am |
Šodien pamodos kliba. Sākumā brīnījos - kāpēc.
Nu ja, pareizi - nevajag āzim spert pa pieri.
Tas mūdzis mūždien mācās virsū, kad slaucu. Lai atšūtu, parasti viņam speru pa degunu. A ko citu darīt?! Rokas ta aizņemtas. Un ar roku sist ir pavisam sāpīgi.
Tagad tas svoločs iemācījies, 0,2 sekundes pirms spēriens viņu sasniedz, paliekt galvu uz leju.
Un es - bums - pa viņa cieto pauri.
Un vispār. Man ir āzis ar hormonālās darbības traucējumiem.
Viņam ir pupi un viņš ir slaucams...
Varu piedāvāt exkluzīvu produktu - āža pienu.
Bet tas laikam diemžēl nozīmē tikai to, ka šams taps apēsts, un tiks iegādāts jauns āzis.
To ta es brīnos, kāpēc pēcnācēju nav un nav, kaut gan viņš trako un kazām uzmācas. |
|