|
Jul. 14th, 2011|01:13 pm |
Nē nu ir jau arī kas labs dzīvē.
Kazas, piemēram.
Vakarā atvelkos no darba un tad eju šamās dzīt mājās un slaukt.
Āzis vienādiņ lien čubināties un bučoties.
Sīkā Reina arī uzkasās, bičo maizi (par mierīgu stāvēšānu slaikšanas laikā tiek izsniegtas prēmijas), danco uz pakaļkājām un lec man uz muguras, kad pieliecos. Ja viņa to darīs arī liela izaugusi, tad es brīz būšu bekc.
Tad vēl sīkā Reina pasākusi līst pie lielajām prasīt zīst. Es slaucu, bet šī pa vidam mēģina piesūkties. Buce ļaujas, bet jaunās - Princese un Pupa - lec pa gaisu. To ta man likās, ka Bucei aizdomīgi maz tā piena un pupi tā kā izstaipījušies. Nu skaidrs...
Ai, bet nu lai jau - neba man tā pieta tik traki vajag.
Kamēr slaucu, Princese stāv mierīgi, vecā, protams, arī, bet Pupa mūždien baksta man ar ragiem dibenā. Vakar vienīgi nē - laikam juta, ka es tik nikna, ka būs baigās ziepes, ja atkal māžosies. |
|