|
Jun. 15th, 2011|10:20 am |
Vakarnakt uz rīta pusi bija jancīgs sapnis.
Divas vāveres bija noķērušas un grasījās apēst mazu kaķīti. Tādu pavisam mazu, kas tikko staigāt iemācījies. Es viņām kaķīti atņēmu. Kādu brīdi auklēju pa rokām, tad kaķītim savajadzējaš uz ateju. Palaidu, lai iet dārzā. Šis ierakās dobē, nocūkojās ar zemēm un nolika kārtīgu čupu.
Tad es pamodos.
Jo pašai savajadzējās uz ateju.
Izeju priekšnamiņā, un ko es redzu! Toms!
Puika, ejot uz poda, Tomu aizmirsis un iespundējis uz visu nakti. Tas plosījies pa priekšnamu, ieslēdzis ārā gaismu, piekakājis stūri un, novantējot no palodzes lejā lielās knaibles, saplēsis puikam plastmasas podu!
Tad lūk, no kurienes sapnis!
Toms vaimanājis pa priekšnamu un sūtījis man telepātiskos signālus "mazs kaķītis grib kakāt! mazs kaķītis grib kakāt!" un "oi! nu ir šmuce! ieberzos!" |
|