|
May. 9th, 2011|11:53 am |
Sīkie draņķi man sagādāja burvīgu ibiomātesdienu!
Lielais tjipa iziešot ārā.
Kad es eju pēc 10 min žaut vešu - šamais nekur nav rodams.
Pagalms kluss, suņi guļ, dīķi sarkanā cepurīte nepeld, pa ceļu neviens nekur neiet un nebrauc...
Skaidrs - aizplēsis pie tēva uz mežu. A ko - mežs taču ir tikai pagalma paplašinājums.
Kamēr es meklēju puiku un karu vešu, knopka aizslēgusi duris no iekšpuses!
Es jau zināju, ka tā kaut kad notiks, jo šī bieži gar to slēdzeni grābstās (no iekšpuses slēdzas ar kloķīti, nevis atslēgu). Jau bija doma slepenā vietā atslēgu nolikt, bet tak nepaspējām.
Nu un tā es ņēmos un runāju - Slēdz vaļā durvis! Nu pagriez, pagriez atslēgu! Uz otru pusi!
Skaidrs, ka diezgan bezcerīgi.
Mēģināju atmūķēt logu vai knīpu pierunāt logu atvērt.
Nekā!
Pa to laiku bija atkūlies mājās puika. Tas kaut kā caur durvīm māsu pierunāja atslēgt durvis.
Fuuu!
Pa to laiku uz plīts sildīties uzliktais piens+sviests+krejums bija savārījies sierā, bet raugs aizrāpojis līdz pusvirtuvei.
Bet nekas - pīrāgi beigu beigās sanāca ok. |
|