| Vēl nau divi |
Apr. 18th, 2011|11:49 am |
Bet Knopka ir viena riktīga knopka!
Es: Ej pasauc brāli!
Knīpa: NĪIILUUUU! (Tādā riebīgi griezīgā balstiņā)
Puika nesaprot, ko tai vajag.
Knīpa nāk uz virtuvi un sašutusi purpina - Nilu, nilu! Nau!
Es: Ej pasauc vēlreiz! Saki, ka vitamīns būs!
Knīpa priecīgi iesaucas "Ipī! Ipī!" aiziet pie neattapīgā brāļa, vienkārši paņem pie rokas un atved.
Un tad vēl viņa nevar izturēt, ka tētis guļ ar plikām kājām. Tūliņ stiepj šim zeķes un velk kājās.
Sevi arī nu grib pati ģērbt. Un brālim arī palīdz. Kamēr brālis tūļājas, tikmēr šim atrod cepurīti un uzliek šalli.
Un tad viņa visur "palīdz". Padod, aiznes, pieslauka.
Vakar es krāmēju skapi. Zemē mētājas ap 100 dažādu priekšmetu, bet viņa paņem tieši to, ko nevajag - lakatu, kurā ietīti vaivariņi, kas visi protams aiziet pa gaisu un pēc tam jāsūc tepiķis.
Izskatās, ka pēc gadiem 10 no rīta mani sagaidīs brokastis un kafija. Kā es ko mēģināšu darīt, tā atskanēs - Mammu, es to noliku tur, bet to - tur. Tikai nesajauc man te visu! Tavas bikses ir tur, bet brālim krekls tur.
Saimniece, vai zinies. Un tarkšķ kā ložmetējs! |
|