| Jpils7 |
Feb. 27th, 2011|12:42 am |
Ja es prastu raudāt, man tagad būtu daudz vieglāk. Es ārdos pa gultu.
Kad bērni slimo, es esmu priecīgi rosīga, lai viņi nebaidītos. Ari pirmdien, kad brauksim mājās, es būšu 'priecīga', kad tētis mums atbrauks pakaļ, kaut gan man gribētos viņam sadot pa purnu.
Manas patiesās jūtas paliek zem spilvena un rādās murgos. |
|