|
Nov. 22nd, 2010|01:10 pm |
Nē, manis nav, es esmu izdomāts,
No paša sākuma, līdz galam.
Un, ticiet man, būs mierīgāks jums prāts,
Uz veselību iedzerot pa alam.
Nē manis nav, es esmu izsviedrēts
No zemes dvēseles kā rasa.
Es lūdzu jūs, viņš tiešām izdomāts,
Tā atbildiet par mani ja kads prasa
Nē, manis nav, ir tikai dīvains stāsts,
Par citu zilā debess klusē.
Jā, tas nu gan, jau atkal zvaigznes šķīst
Kā asaras uz visām debess pusēm.
Nē, manis nav, es esmu izrunāts.
No mutes mutē, tā ka mana
Ir tiesa gan, bij' iesākumā vārds,
Bet beigās tikai dziļa klusēšana.
Varbūt kādreiz, varbūt kaut kad mēs tiksimies,
Mēs tiksimies kaut kur pie piramīdām.
Un ļausim smagumam no sirds tad smiltīs izslīdēt kā zīdam,
Tad smiltīs izslīdēt kā zīdam. |
|