| fetišs laikam |
Sep. 28th, 2004|09:40 am |
Vakar, pateicoties kādai dikti dāsnai būtnei (neteiksim kam, kaut gan tā bija ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) gorgona), tiku pie blūzes, par kuru murgoju jau divas nedēļas :)
Ak... 100% zīda audums!
Tā laikam ir kāda slimība. Nu varbūt fetišs labākajā gadījumā.
Man tik ļooooti patīk dabīgie audumi - zīds, kokvilna, lins, suņu un kazu vilna, ak, un kamieļvilna.
Un kur tad vēl citāda veida dabīgie materiāli - pērles, akmentiņi (arī tie smukie - akvamarīni, topāzi uc.), čiekuri, govsragu rotas, kastaņi (protams), sarkankoks un koraļļi...
Un sudrabs un kristāls.
Nu tajā visā taču kaut kas ir. Kaut kāda pareizā enerģētika. To taču jūt. Paņem rokā tādu un saproti, ka tas ir kaut kas īpašs. Plastmasa ir nedzīva
Ak, ja vien tas tik ļoti nesistu pa kabatu!
Ak, nu jā. Vakar pāris stundas onanēju ap jaunās blūzes pogām. Dabīgais perlamutrs, protams. Divas trūkst.
Kaut kā stulbi nogriezt perlamutru un piešūt plastmasu, vai ne...
Rakos cauri savam pogu arhīvam. Šķiroju paaudžu paaudzēs krātās pogas. Labi gan, ka perlamutra pogas savulaik bija dikti populāras. Atradu arī divas, kas precīzi derēja. Nopulēju ar nagu pulieri, un šīs tagad kā jaunas.
Ak, un konstatēju, ka esmu adatzaglis. Nezkur esmu savākusi tik daudz adatu, ka ar tām var līdz augšai piepildīt 100 g glāzīti :)
Nu jā - tērauds jau arī ir samērā dabīgs materiāls... |
|