|
Apr. 3rd, 2010|04:45 pm |
Tā jau es tās olas nafig nekrāsotu - apēstu tāpatās, bet puikam bēndāzā vajag otrdien (nu šķiet, ka otrdien, jo pirmdien tak svētki un brīvdiena laikam).
Konstatēju, ka mājās nav olukrāsu - komerciālo. Ko nu? Sīpolu mizas ar ņivoģatsa mūsmājās.
Pakasīju pauri, palasījos
http://vecakosanas.espati.lv/index/view/raksts/Raibas-ka-Lieldienu-olas-Jo-IR-Lieldienas/id/1715/
Nolēmu, ka davai ka vārīšu melnajā tējā ar kurkumas piešprici.
Aptinu olas ar sarkanu dziparu, pietinu klāt sūnas, sniegpulkstenītes, egļu skujas, saliku olas zeķēs, piebēru kādai vēl griķus klāt - i sanāca tīri glīti.
Galvenais, kas priecē - tak, ja ko vajag, izej pagalmā un paņem! Alkšņu mizas, ja nav tējas. Pūpoli, puķītes un tās pašas skujas.
Nē, ne jau tas priecē, ka tas ir kaut kāds baigi zaļais dzīvesveids, bet tas, ka riktīgi haļavnijs! :D |
|