|
Jan. 1st, 2010|05:12 pm |
Zilums uz pēcpuses šodien saņēma atjauojošus bliezienus, jo pēc režīma mums pienākas katru dienu šļūkt ar ragavām.
Un ar slēpēm ar.
Slēpes drusku besī ārā. Tā jau labas - platas, garas ozolkoka, tapušas pagājušā gs sākumā, bet šķības maitas! Abas sagriezušās uz vienu pusi, tācēc es vislaik šļūcu pa kreisi.
Bet nu tā kā jaunas nav lētas, un ej nu atrodi tikpat foršas un platas, tad šļūkšu vien rīt atkal pa kreisi.
Vasarā būs jāpameklē jaunas luģes, tad gan jau būs pa lēto.
Ak, un šorīt zaķis bija atradis gružu kaudzē kāpostlapas, sapriecājies un atnācis uz mājām prasīt vēl. Nezinu, cik ilgi viņš bija pie durīm dauzījies, bet mēs nedzirdējām. Pēc vakardienas svinēšanās ilgi gulējām. Bet kādu laiku izgaidījies, zaķis pagaršoja pie durvīm atstāto slotu - nograuza tai vienu sintētisko sarkano saru, atzina to par neēdamu, izspļāva, nodirsa lieveni un aizļinkāja... |
|