|
Nov. 3rd, 2009|05:45 pm |
Kuras krāsns, es dzeru ābolu tēju, ārā pūš riebīgs vējš, un spīd pilnmēness.
Šitā es kļūšu pavisam "ekolōģiski tīra".
Es pat pa dienu veicu dažus sev zināmos cigun vingrinājumus zem ozola.
Zīdaine arī tiek barot tikai ar pašu ābolīšiem un tirgū pirktiem dārzenīšiem. Braucienam uz Rīgu biju nopirkusi burciņbiezeni bērnam - karpeli ar burkāniem un zirnīšiem. Pagaršoju un nobrīnījos, kā tik labas mantas var tik briesmīgi saķēzīt. Riebīgs biezenis! Bwe!
Es te palasījos vecas bērnkopības grāmatas un pati štukoju.
Sāku piebarošanu klasiski - ar banānu. Tad pārgāju uz ceptu ābolu. Izrādās - traki laba ideja. Tikai ne vakarā, jo drusku vēderu uzpūš gan.
Tad vienkārši vārīts burkāns, tad karpelis, tad biete, tad visi kopā dažādās kombinācijās.
Tad mannā putra bez piena, bet ar dārzeņiem vai ābolu sulā vārīta - kā uzpūtenis (nu tikai neputota).
Ai, un vēl laba ideja ienāca prātā. Sīkā viskautko grib zīžļāt un kost. Iedevu žāvētu ābolu. Iet tā lieta! Tikai jāuzmana, jo āboli fiksi šķīst, ka neaizrijas.
Tagad pečkā kaltējas lielāki ābolu gabali, lai ilgāk var zelēt.
Tāvot.
Un nauda arī ietaupas :D |
|