|
Nov. 2nd, 2009|08:42 am |
Ak, un tas rōzā ābols, kas pie mūsmājām aug, laikam tomēr ir 'Rudens Strīpainais' jeb 'Vidzemes Grāvenšteins'.
Tagad gan visi āboļi (izņemot pusmežeņus) jau smuki sasaluši. Var forši grauzt (un dabūt angīnu un puņķus atkal, aga :D)
Sīks šorīt uz bērndārzu tika dabūts ar neraksturīgi ilgu dīkšanu "bēndāzu ne-ē" un "nekāāādu bēndāzu"!
Bēndāzā drīz paredzama fotogrāfēšanās - var izvēlēties, ar kādu lopu - suni, kaķi vai pitōnu. Divas bildes 3 lati. Pirmā domā - danunah... Es pati māku fotogrāfēt. Un vēl ar kautkādu svešu lopu! Varbūt vispār fotogrāfām pajautāt "a tev pitona turēšanas atļuja ir?!"
Bet tad padomāju par sava bērna ģīmīša izteiksmi, kad visi bildējas, bet viņam neļauj. Un bildēties viņam makten patīk... Smagi nopūtos un aiznesu audzinātājai Ls 3. Bet tad lai viņa pati sarunā, ar ko tad tas tipiņš bildēsies. Tagad, ja jautāšu, viņš tikai atkārtos pēdējo teikumu.
Bet ar runāšanu un funktieri iet arvien labāk. Vakar pārsmējāmies. Nils organizē teijāteri, atkārtojot situāciju iz dzīves.
Izrāde sākas ar to, ka puika uzkasās tēvam - bakstās, grūstās un kaujas.
Tētis baras un dusmojas.
Tad puika, uztaisījis viltīgu jo viltīgu sejasizteiksmi, saka - Tēti, sit!
Tētis uzšauj arī, pieklājības pēc.
Tad sīks priecīgs saka man - Nu, mamma, runā tēti! :D
Un mamma, uzreiz sapratusi, kas jādara, ņemas tēti rāt - Ai ai, kā tu tā Nilīti sit!
Visi gar zemi :D
Priekškars krīt. |
|