|
Oct. 20th, 2009|08:30 pm |
Zinkasira?
Novecot tomēr ir mazliet skumīgi.
Ja vēl pirms apdzemdēšanās varēju sev iestāstīt, ka vot kaut kad nometīšu vēl 5 kg, aiziešu pie friziera, izplūkāšu uzacis un būšu nāvīgi skasta, tad tagad toč ir skaidrs, ka par skaistuma etalonu nekļūšu nekad.
Nu labi - es labākajā gadījumā būšu šarmanta un eleganta kundzīte labākajos gados.
Un es zinu, ka es sev īzī iestāstīšu, ka tā ir labi un neko vairāk jau nevajag.
Bet realitāti tak es apzinos. To baiso rētu virs kaunuma apmatojuma, kam nu jau vairs vēders gandrīz nemaz nekarājas pāri, to tak es nevarēšu nekad likvidēt. Un tās strijas uz visiem galiem arī...
Paskatīsimies uz Madonnu kaut vai - arī fitness un onkuls Pilatess pret vecumu nelīdz.
Nekas nelīdz.
Process ir neatgriezenisks.
Tie sivēni no manis paņems visu, ko varēs, izaugs un arī novecos.
Tāpēc es vakaros stāvu zem sava drauga milzozola, klausos vēju un skaitu:
"Laikam nav nozīmes.
Laikam nav nozīmes.
Laikam nav nozīmes... |
|